Ieteikumi cīņai ar karstumu

Karstais laiks vairumam cilvēku rada lielāku vai mazāku diskomfortu, taču īpaši grūti to panes gados vecāki cilvēki.

Karstums rada spiedienu uz visu organismu, jo īpaši sirdi, kas savukārt rada nopietnus draudus veselībai.

Ir vairāki iemesli, kāpēc novecojot paaugstinās organisma jutība pret karstumu (tas savukārt rada lielākus pārkaršanas un sirdsdarbības traucējumu riskus).

Viens no iemesliem – līdz ar gadiem mazinās organisma spēja noteikt ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, bet atvēsināšanās prasa ilgāku laiku. Organisms arī vājāk signalizē par ūdens zudumu (dehidratizēšanos), tāpēc retāk jūtamas slāpes, kas gan automātiski nenozīmē, ka šķidruma organismā ir pietiekami. Arī jau esošas sirds slimības, diabēts un citas hroniskas saslimšanas senioriem karstumā rada papildu sirdsdarbības traucējumu risku. Tāpat jāņem vērā, ka seniori bieži lieto medikamentus un arī tie var pastiprināt dehidratizāciju un pārkaršanu. Tomēr, ievērojot vien dažus padomus, savu veselību un labsajūtu iespējams nosargāt arī karstākajās vasaras dienās.

Īpaši gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un fiksēt gaisa temperatūru, kuru sasniedzot, pašsajūta pasliktinās. Dienās, kad termometrs sasniedz organismam bīstamo atzīmi, ieteicams uzturēties iekštelpās, kur gaiss ir vēsāks un, ja iespējams, darbojas arī ventilators vai gaisa kondicionieris.

Savukārt, ja absolūti nepieciešams doties ārā, ieteicams maksimāli izvairīties no saules. Jāizvēlas brīvs, viegls un elpojošs apģērbs, izvairoties no tumšām krāsām un sintētiskiem materiāliem. Arī ķermeņa apdegšana traucē organisma spēju atdzesēties, līdz ar to, dodoties saulē, noteikti jālieto arī aizsargkrēms (SPF 15 vai augstāka faktora).

Tāpat ļoti būtiski ir atcerēties, ka ik dienu jāizdzer pietiekams šķidruma daudzums. Veselam pieaugušam cilvēkam jāizdzer aptuveni 30ml uz katru ķermeņa kilogramu (mazāks šķidruma daudzums var būt nepieciešams, lietojot specifiskus medikamentus), turklāt jādzer arī tad, ja slāpes nav jūtamas.

Cilvēkiem, kas izjūt tieši sirds vājumu, pašsajūtu var uzlabot arī sporta dzērieni, jo tie satur elektrolītus, kas ļoti labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību. Turklāt pārkarstot ķermenis elektrolītus strauji zaudē. Savukārt izvairīties vajadzētu no dzērieniem, kas satur kofeīnu (kafija, melnā tēja) vai alkoholu, jo tie paātrina organisma dehidratizēšanos, kavējot tā atdzišanu.

Ja būs sākusies organisma dehidratizēšanās, parādīsies vājums, galvassāpes, muskuļu krampji, reiboņi un pat samaņas zudums. Ja papildus tam arī āda kļūst sārta un sausa, ķermeņa temperatūra pakāpjas virs 38C un ir nelabums – visticamāk cilvēku skāris karstuma dūriens. Šādā gadījumā jācenšas pēc iespējas  ātrāk atvēsināties un palikt vēsā vietā. Ja simptomi nepazūd, jāvēršas pēc mediķu palīdzības. Arī pārlieku smaga vai gluži pretēji – nepietiekama svīšana kombinācijā ar muskuļu krampjiem, spēku izsīkumu, bālumu, reiboņiem, galvassāpēm un paātrinātu vai pazeminātu pulsu liecina par organisma pārkaršanu un dehidratizāciju, kas prasa tūlītēju organisma atvēsināšanu, atpūtu un šķidruma uzņemšanu.

Karstākās dienās atvēsināties līdzēs arī remdena duša, vanna vai pat apmazgāšanās, ja nav pieejama vannasistaba. Vēss ūdens uz augšdelmiem, potītēm, padusēm un kakla palīdzēs uzlabot pašsajūtu.

Foto: Interneta resursi

Rezekneszinas.lv