Veselīgs dzīvesveids: zinām, bet nedarām

Veselīga dzīvesveida ieteikumi pārsvarā visiem ir zināmi, gadu gaitā mainās vien atsevišķas nianses, kas balstītas uz jaunatklātiem faktiem.

Visvairāk pavērsienu notiek uztura jomā, un arī tie reti ir radikāli, bet pamati paliek nesatricināmi: vingro, ievēro racionālu darba un atpūtas režīmu, normāli izgulies, uzturies svaigā gaisā, ģērbies piemēroti laika apstākļiem, nestreso..

Sastopot šo uzskatījumu dažādos veselībai veltītos tekstos vai raidījumos, cilvēks kļūst garlaikots, jo šķiet - kurš tad to visu nezina. Reti kurš apstrīd ieteikumu pareizību, bet kaut kā nesokas ar to ievērošanu.

76% Latvijas iedzīvotāju augstu vērtē savas zināšanas par veselīgu dzīvesveidu: uzskata tās par labām, ļoti labām un izcilām, tomēr tikai ceturtdaļa šādu dzīvesveidu piekopj - liecina pēc sporta apģērbu zīmola 4F pasūtījuma šā gada jūnijā veiktā aptauja, kurā piedalījās 650 respondentu.

Nevar vai negrib

No 650 aptaujātajām personām 172 jeb 26% piekopj veselīgu dzīvesveidu, 59% cenšas ievērot veselīga dzīvesveida principus, bet tas viņiem ne vienmēr izdodas, 3% gribētu, bet nesaskata tādu iespēju, 11% nepiekopj veselīgu dzīvesveidu, bet vēlētos to darīt, savukārt 1% aptaujāto par to vispār neinteresējas.

Interesanti, ka nav tiešas saistības starp dzimumu vai izglītības līmeni un veselīga dzīvesveida īstenošanu. Piemēram, 85% no aptaujāto sieviešu kopskaita piekopj vai vismaz cenšas piekopt veselīgu dzīvesveidu, bet vīriešu vidū to personu īpatsvars, kas cenšas piekopt veselīgu dzīvesveidu, ir 80%. Runājot par izglītības līmeni, 88% respondentu ar augstāko izglītību īsteno vai cenšas īstenot veselīgu dzīvesveidu un regulāras sporta nodarbības, bet to vidū, kam ir vidējā, vidējā profesionālā vai nepabeigta augstākā izglītība, četras piektdaļas aptaujāto (80%) ievēro to pašu.

Jārūpējas pastāvīgi

Pieredzējušais fiziskās sagatavotības treneris un sporta apģērbu zīmola 4F vēstnieks Kristaps Ence uzskata, ka sporta nodarbībās un veselīga dzīvesveida īstenošanā ļoti svarīga ir regularitāte un sistemātiskums, jo pat viena skaļa ballīte ar draugiem var sabojāt veselas treniņu nedēļas efektu. Tomēr labi jau ir tas vien, ka cilvēki cenšas atrast laiku sporta nodarbībām un pievērsties veselīgam uzturam. «Protams, ne visas dienas ir piemērotas treniņiem. Ja jūti, ka pavisam nav spēka, iespējams, patiešām būs labāk atpūsties mājās,» pieļauj treneris. «Tomēr pieredze rāda, ka par visbiežāko iemeslu neregulāriem treniņiem un režīma pārkāpumiem kļūst tā dēvētais viltus nogurums. Tas ir stāvoklis, kas ātri pāriet, ja tomēr sāk trenēties. Parasti uzreiz atrodas spēki un pēc treniņa cilvēks var doties projām vēl enerģiskāks, nekā bija pirms tā. Viltus noguruma lēkmes laikā ir jāmēģina atcerēties, ka sporta zāle ir ideāla vieta, kur var atstāt stresu, negatīvas domas un emocijas, bet pretī saņemt spēkus un enerģiju. Slikti laika apstākļi, kas traucē nokļūt līdz sporta zālei, arī ir plaši izplatīta, bet ne mazāk aplama atruna. Šajā gadījumā ir jāatceras norvēģu sakāmvārds, kas vēsta, ka nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.»

Ja beidzot nolemts kārtīgi sportot

«Lai gan vasara sporta iesācējiem ir ļoti labvēlīgs laiks, tomēr jāatceras vairāki noteikumi, kas palīdzēs uzsākt treniņus un nepamest šo nodarbošanos,» apgalvo fizioterapeite un deju un kustību terapeite Linda Kante.

• Izvirzīt mērķi. Ja esi nolēmis sākt sportot, ir jāsaprot, kāpēc to dari - veselības, fiziskās formas un vingruma uzlabošanai vai kāda cita iemesla dēļ. Iesācēju gaida daudzi vilinājumi, jo ir krietni interesantāk aiziet uz kino vai kafejnīcu kopā ar draugiem nekā uz sporta zāli, it īpaši, kad ir lieliski laika apstākļi, tāpēc izvirzīt noteiktu mērķi ir ļoti svarīgi.

• Izvēlēties piemērotu sporta veidu. Ja sporto kārtīgi, tas ir, divas trīs reizes nedēļā, iznāk, ka sports aizņem ievērojamu daļu brīvā laika, tāpēc ir jāizvēlas tāds sporta veids, kas sagādā prieku. Ļoti daudziem cilvēkiem sports ir iedvesmas, enerģijas un veselības avots, tas palīdz cīnīties ar stresu, māca izturību un disciplīnu.

• Nepalaisties slinkumā. Treniņi ir jāieplāno piemērotā laikā. Kad - tas atkarīgs no bioritmiem, un katram tie ir citādi. Visizplatītākā klasifikācija ir «cīruļi» un «pūces». Tiem, kuri ceļas agri, iespējams, vajag plānot treniņus no rītiem, bet «pūcēm» vakaros. Tomēr vissvarīgākais ir nepalaisties slinkumā. Ja dodies uz treniņu pēc darba, nav ieteicams iegriezties mājās, aizbildinoties ar to, ka jāatstāj somas un jāpārģērbjas. Pēc sastrēgumos pavadītā laika, paēdis un redzeslokā pamanījis televizoru, cilvēks, visticamāk, vispār vairs neizies no mājām. Savukārt agrajiem putniņiem ieteicams aizmirst par modinātāja zvana atkārtošanas periodiem: ja reiz treniņš plānots no rīta, tad nevajag gulēt pēc iespējas ilgāk, jo tas ir risks aizgulēties pavisam.