Kas jāzina par bērna redzi bērnudārza un sākumskolas vecumā?

Šobrīd Latvijā ir noteikts, ka līdz skolas gaitu uzsākšanai, bērnu redze pie redzes speciālista ir jāpārbauda trīs reizes -  viena un trīs gadu vecumā, kā arī  īsi pirms bērna pirmā mācību gada skolā.

Nereti vecāki neizprot, kādēļ mana bērna redze ir jāpārbauda tik bieži, taču šajās acu pārbaudēs tiek noteikts, vai bērniņa acis redz un attīstās vienādi, vai nav izmaiņu acu kustību muskuļu darbībā, kā arī vai nav kāda no acu slimībām. 

Briļļu nēsāšana mazam bērnam var ietekmēt visu redzes attīstību un attīstīšanos. Tāpēc, ja brilles ir nepieciešamas, taču konkrētā brīdī netiek uzliktas, tas var radīt nopietnas sekas uz visu atlikušo dzīvi.

Kā attīstās redze un kam ir jāpievērš uzmanība?

Bērna redzes sistēma turpina veidoties un attīstīties līdz pat septiņu, astoņu gadu vecumam. Laika periodā, kad bērna redze vēl attīstās, laikus atklājot redzes problēmu, to var veiksmīgāk pakļaut korekcijai.

Visbiežāk mazi bērniņi piedzimst tālredzīgi un tā ir normāla parādība, taču ir jāseko līdzi tam, cik liela tā ir un vai abas acis attīstās vienādi. Turklāt redzi ietekmē arī iedzimtības faktors, līdz ar to bērniem, kuru vecākiem ir redzes problēmas,  tā ir jāpārbauda ļoti regulāri. Tāpat īpašu uzmanību jāpievērš bērnu acīm un redzei, kuri ir dzimuši priekšlaicīgi.

Bērnudārza vecumā ir jāpievērš uzmanība, vai bērniem proporcionāli vienmērīgi attīstās abas acis un kā darbojas redzes sistēma kopumā. Šo problēmu visbiežāk nevar atklāt bērnudārza auklītes vai vecāki, tāpēc ir svarīgs otrais redzes speciālista apmeklējums. Tieši šajā - trīs līdz četru gadu vecumā visbiežāk atklātā problēma ir ambliopija jeb slinkā acs, kad viena acs dara visu darbu, bet otra „slinko”, jeb līdz galam nefunkcionē. Ja šo redzes problēmu neatklāj laikā, tad bērns ir pakļauts riskam, ka redzes uztvere vienā actiņā attīstīsies nepilnīgi un tā nekad neredzēs tik labi kā otra acs. Taču, ja problēmu atklāj, un jo agrāk, jo labāk, tad slinko aci var koriģēt līdz aptuveni 8 gadu vecumam, kad redzes uztveres šūnas vēl padodas korekcijai.

Viena no pamanāmākajām problēmām bērnu vecumā ir šķielēšana – kāds vai kādi acu kustības muskuļi darbojas pavājināti vai pastiprināti, līdz ar to kopējā redzes sistēma arī var neattīstīties pareizi. Ievērojama daļa šķielēšanas gadījumi ir koriģējami ar briļļu korekciju, citos gadījumos ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, bet arī šoreiz darbojas princips – jo ātrāk problēma tiks novērsta, jo labākus rezultātus redzes sistēmas attīstībai iegūsim. Ja šķielēšana ir īsta (pavisam maziem bērniem ir platāka deguna sakne, kas dažreiz rada neīstas šķielēšanas izskatu), tā pati no sevis nevar pāriet.

Skolas prasa pirmsskolas acu pārbaudi, jo, ja bērnam ir redzes problēmas, tās var ietekmēt mācību vielas apgūšanas procesu. Bērns var būt izklaidīgs, nespēt koncentrēties, bieži vien ir grūtības apgūt mācību vielu, kas rezultējas sliktās sekmēs. Meklējot cēloni, vecāki ar bērnu dodas  vizītēs pie daudziem speciālistiem, līdz pašā noslēgumā nonāk pie redzes speciālista, kad uzzina, ka bērnam ir nepieciešama redzes korekcija. Uzliekot brilles viss kļūst labāk, uzlabojas sekmes, bērns spēj koncentrēties un kļūst aktīvāks.

Kā pareizi izvēlēties bērnu briļļu ietvarus?

Pirmkārt, brillēm ir jāpatīk bērnam. Ja tās nepatiks, visbiežāk vecāki tās varēs atrast skolas somas apakšā, vai arī dzirdēt bērnu paziņojam, ka brilles ir saplīsušas.

Otrkārt, ir jāskatās, lai brilles pareizi „sēž” - bērnam brilles nedrīkst būt par lielu. Brillēm ir jābūt relatīvi vieglām, tās nedrīkst spiest degunu un deniņus, bērnu brillēm nedrīkst izmantot stikla lēcas. Piemēram, gadījumā, ja pa brillēm kāds cits bērns nejauši trāpīs ar bumbu un briļļu lēcas plīsīs – stikls plīsīs daudzos sīkos gabaliņos un tā var traumēt aci. 

Pavisam maziem bērniem briļļu ietvaram ir jābūt pietiekoši platam - ovālam vai apaļam, līdzībās runājot - līdzīgām Harija Potera brillēm. Ar šāda veida brillēm bērns redz visu, kas notiek, palūkojoties lejup. Paraugoties, piemēram, uz vecākiem, viņa skatiens būs vērsts cauri brillēm, nevis tām pāri.

Vai bērns drīkst izmantot kontaktlēcas?

Ja agrāk valdīja uzskats, ka kontaktlēcas nav piemērotas bērniem un jauniešiem, un to lietošanu var uzsākt, sasniedzot vismaz 14 gadu vecumu vai pilngadību, tad tagad vecums vairs netiek definēts, bet noteikts - bērns lēcas var izmantot no tā brīža, kad pats var parūpēties par kontaktlēcu ievietošanu un to higiēnisku kopšanu. Ideāls vecums, kad varētu sākt lietot kontaktlēcas ir ap 13 – 14 gadiem, taču mūsdienās lēcas mēdz izmantot sākot jau no astoņu gadu vecuma.

Jāatceras, ka kontaktlēcas nevajadzētu izmantot septiņas dienas nedēļā ilgi. Ar kontaktlēcām var sadzīvot četras līdz piecas dienas, protams, ievērojot to nēsāšanas rekomendācijas, ko sniedz redzes speciālists. Pārējā laikā vajadzētu valkāt brilles un atpūtināt acis. Vispiemērotākās bērniem ir vienas dienas kontaktlēcas, jo tām nav nepieciešama papildus kopšana un ir daudz mazāks infekcijas risks. 

Bērniem kontaktlēcas tiek rekomendētas izmantošanai skolā un sporta nodarbībās, taču mājās speciālisti rekomendē izmantot brilles.

Kas jāievēro, lietojot viedierīces?

Līdz divu gadu vecumam bērniem nevajadzētu ļaut spēlēties ar viedtālruņiem vai planšetdatoriem, tāpat ierobežot pie datora pavadīto laiku līdz minimumam. Bet vēl labāk – nepieradināt bērnu pie viedierīcēm jau no tik maza vecuma.

Līdz skolas vecumam viedierīču izmantošanu vajadzētu ierobežot līdz 30 - 60 minūtēm dienā, atceroties, ka jāseko līdz, cik tuvu bērns tur šo viedo priekšmetu. Tas nedrīkst atrasties pārāk tuvu acīm. Attālumam starp acīm un ierīci ir jābūt vismaz 30 - 40 centimetriem. Turklāt vēl jāatceras, ka aplūkojamajai lietai ir jābūt pietiekami lielai, tātad, ar pietiekami lielu ekrānu.

Pamatskolas vecuma bērni viedās ierīces var izmantot līdz 3 stundām dienā. Galvenais nosacījums - šīs ierīces ir jālieto dinamiski. Tas nozīmē ik pēc 20 minūšu lietošanas paskatīties tālumā un atpūtināt acis.  Amerikāņiem ir tāds termins 20-20-20, latviski mēs to esam iztulkojuši kā 20-20-6, kas nozīmē, ka ik pēc 20 minūtēm uz 20 sekundēm ir jāpavērš skatiens vismaz 6 metru tālumā un acis nedaudz jāatpūtina. Savukārt ik pēc stundas darbošanās tuvumā, acīm nepieciešama ilgāka, vismaz 10-15 minūšu atpūta.

Darba vietas ergonomika bērna istabā:

Vecākiem jāatceras pievērst uzmanība tam, kā tiek iekārtota bērna mācību galds vai galdiņš bērna rotaļām. Svarīgs ir galda augstums. Vislabākais attālums starp bērna acīm un galdu ir 30 - 40 centimetri. Galdam obligāti ir jābūt labi apgaismotam un vispareizāk ir izmantot galda lampu, kas papildus apgaismo galda virsmu, jo tumsa vai ēnas, kas krīt uz galdu, rada vēl lielāku slodzi acij.

Savukārt datoram ir jābūt vismaz 60 centimetru attālumā. Datora ekrāna augšējai malai ir jābūt acu augstumā, jo skats uz datora ekrānu ir jāvērš nedaudz uz leju, jo pirmkārt, mugurai ir jābūt taisnai un tā netiks nospiesta arī spranda. Otrkārt, šādi – nedaudz uz leju vērstam acu skatam priekšā ir daļa no acu plakstiņa, tādejādi acs priekšējā virsma mazāk izžūst.