Pēc dronu incidentiem Latgalē iedzīvotāji nesteidz aizbraukt

03.06.2026 Anna Luīze Ruskule, LSM Latgales redakcija Braukt prom vai palikt – šāds jautājums pēc dronu incidentiem un šūnapraidēm Latgales novados izskan arvien biežāk. Tomēr nekustamo īpašumu tirgus pagaidām neliecina par masveida aizbraukšanu – pēdējā laika notikumi nav mainījuši cilvēku vēlmi palikt savā pusē. Reģionā joprojām pērk dzīvokļus, mājas un lauku īpašumus, bet uzņēmēji un investori gan kļūst piesardzīgāki.

Bēgt vai palikt? – iedzīvotāji meklē atbildes 

Kamēr vieni domā par aizbraukšanu, citi turpina veidot savu dzīvi reģionā, cerot, ka jaunā realitāte nekļūs par pastāvīgu ikdienu. Makšķernieks no Krāslavas novada Vadims Stepanovs, kurš bija arī drona detonēšanas aculiecinieks Drīdža ezerā, toreiz stāstīja, ka šādi incidenti rada neizpratni, kā rīkoties tālāk. "Pašiem cilvēkiem, ko viņiem darīt… nezinu. Bēgt? Kur tu bēgsi? Vai nu vispār braukt no valsts prom, vai arī turpināt dzīvot, kā dzīvojām, — ko darīt?" sacīja makšķernieks. 

Brīdī, kad Drīdža ezerā Krāslavas novadā iekrita un detonēja drons, Vadims bija vien aptuveni kilometra attālumā turpat ezerā, spiningoja. Toreiz, 23. maijā, mājās nācās pārvest ne tikai lomu, bet arī sajūtas, ar kurām viņš vairs nevēlētos sastapties. 

Dažus simtus metru no incidenta vietas Artūrs kopā ar bērniem būvē vasaras mājiņu. Pārliecības par to, vai tajā izdosies mierīgi pavadīt skaistos vasaras vakarus bez šūnapraides vai tomēr vajadzēs pārdot īpašumu, nav. 

"Protams, ka drošības nekādas nav. Cerams, nekas arī nesāksies, bet kaut kas jau arī jādara. Nevari skriet uzreiz," pārdomās dalījās Krāslavas novada iedzīvotājs Artūrs. 

Ar katru nākamo saņemto šūnapraidi iedzīvotāji arvien vairāk sāk pierast pie jaunā dzīves ritma. Var nākties pamosties naktī vai dienā pārtraukt mācības, darbu, vai elementāri neaiziet uz lielveikalu "Maxima" iepirkties, kamēr gaisa telpā ir izsludināts iespējamais apdraudējums.  

Krasas izmaiņas nekustamo īpašumu tirgū nav novērotas

Taču cilvēku satraukums pagaidām vēl nav būtiski ietekmējis nekustamo īpašumu tirgu. Kā stāstīja nekustamo īpašumu aģentūras "AVER Latgale" vadītājs Andrejs Hrolovičs, pavasaris tradicionāli ir aktīvākais darījumu laiks, un arī šogad krasas izmaiņas nav novērotas. Cenas nekrīt, un darījumu skaits samazinājies par diviem procentiem. 

 "Ir aktīvākais laiks gadā, kad visvairāk notiek darījumi, cilvēki grib pārdot. Mēs no savas puses neredzam pašlaik, ka ir vairāk to skaits, kas grib pārdot, vai samazinājies. Pagaidām viss notiek, kā ierasts, un mēs to arī tik ātri neieraudzīsim, jo, tieši dzīvojamo segmentu ja tas arī skars, tad tikai pēc pāris mēnešiem, varbūt to redzēsim nākamajā ceturksnī," norādīja Hrolovičs.  

Viņš arī atzina, ka tie kas gribēja, tie jau aizbrauca līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. 

"Masveidā jau lielākā daļa ir aizbraukuši uz Baltkrieviju, Krieviju vai uz citām valstīm jau iepriekš. Un tad es teiktu, ka uz doto brīdi tāda kā masveida izbraukšana jau ir beigusies," atzina aģentūras vadītājs. 

Īpašumu cenas turas, pircēju interese nesarūk 

Dzīvokļiem un mājām īpašu izmaiņu Latgalē nav. Par to iegādi Latgalē interesējas arī no reģiona aizbraukušie, ārzemēs mītošie.

"Pieprasījums ir diezgan liels pēc trīsistabu dzīvokļiem ar remontu vai privātmājām, un tiem cenas turas. Ārzemniekiem arī ir interese un viņi to vairāk izskata tādu kā investīciju objektu. Kuri ir ārzemēs nopelnījuši naudu ar domu, ka kaut kad viņi atgriezīsies atpakaļ dzimtenē Latgalē, un tad arī skatās, investē šeit dažādos objektos. Vai tās ir zemes vai kādi dzīvokļi, vai kādu investīciju objektu," sacīja Hrolovičs. 

Cenas par dzīvokļiem, piemēram, Daugavpilī variē no 280 līdz 1200 eiro par kvadrātmetru. 

Arī "Latio" Daugavpils nodaļas nekustamo īpašumu darījumu vadītājs, vērtēšanas speciālists Jānis Sprindžuks norādīja, ka cenu amplitūdē Latgale ir liela. Viņš nesaredz, ka cilvēki aizbrauktu no Latgales, jo, viņaprāt, "tie, kas ir braucēji, jau ir aizbraukuši". Tie, kuri vēlas savu dzīvi saistīt ar Latviju un Latgali, turpina iegādāties dzīvokļus. Pieprasījums lielāks ir Rēzeknē un Daugavpilī. Tur cenas ir augstākas. Bet gan cenas, gan pieprasījums mazāks mazpilsētās, piemēram, Ludzā un Krāslavā.

Komercsektorā darījumi uz pauzes; investori rūpīgāk izvērtē riskus 

Tomēr pēc dronu incidentiem piesardzīgāki kļuvuši investori un uzņēmēji, kuri tikai apsver ienākšanu reģionā. 

"Kad pirmie tie dronu lidojumi sākās, tad jau kaut kādi investori varbūt piesardzīgāk skatās. Jaunie uzņēmēji, pirms sākt uzņēmējdarbību un iznomāt telpas, arī skatās piesardzīgāk. Jā, tur ir kaut kādi darījumi, kas ir uz pauzes komercsektorā, bet dzīvojamā nē," norādīja Andrejs Hrolovičs.

Tāpat viņš skaidroja, ka uzņēmēji "uzliek uz svariem" riskus – rūpīgāk izvērtē, vai ir vērts šeit ienākt. 

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Latgales biznesa centra vadītājs Andrejs Zelčs atzina, ka investīciju piesaiste pierobežā kļūs sarežģītāka. Tomēr Latgalei ir arī pēdējā laika veiksmes stāsti — Daugavpils industriālajam parkam "Altop" rasti divi investori un "Verems" Rēzeknē paplašinājis savu ražošanu.

"Apdraudējums ir, ka tas ir riskanti, bet tajā pašā laikā tomēr ir pietiekami drosmīgi, lai realizētu savus projektus. Jādomā, ka tas ir pareizs lēmums, jo ne pirmo reizi mūs satricina kaut kādas globālas problēmas, bet jebkurā gadījumā tas, protams, parāda to, ka... es negribētu teikt, ka Latgale ir pieradusi pie tā, ka mums lido droni, lai gan daļēji tas jau tā ir," atzina Zelčs. 

Jaunās ģimenes izvēlas Latgali arī nenoteiktības apstākļos 

Nozarē pauda, ka tā kļūst par ikdienu, ar kuru mēs šobrīd dzīvojam. Tāpēc arī īpašumu iegāde reģionā turpinās. Latgalē šobrīd visaktīvāk pērk dzīvokļus, kuru arī skaitliski ir vairāk. Lielākoties pircēji ir jaunieši un jaunie vecāki. 

"Ģimenes ar bērniem, kuriem bērni ir varbūt vecumā no trim līdz pieciem gadiem, ir viens vai vairāki bērni, kuriem ir par maz jau esošās platības. Ja grib lielākus dzīvokļus vai arī grib savu zaļo zonu, diezgan aktīvi skatās privātmājas iegādei. Tas ir tāds viens no faktoriem. Otrs – arī skatās lauku viensētas, jo tagad ir arī mums pieejams "Altum" finansējums reģionos," skaidroja Andrejs Hrolovičs. 

Iepriekš "Altum" programma ne labprāt finansēja viensētu iegādi tādās mazpilsētās kā Preiļi, Aglona vai Krāslava, bet šobrīd finansējuma apmērs ir līdz 75 tūkstošiem eiro. Hrolovičs arī norādīja, Latgalē par šo budžetu var nopirkt diezgan lielu daļu no īpašumiem. 

Agnese ar savu ģimeni izvēlējās iegādāties viensētu tieši Rēzeknes novadā. Šūnapraides nav sašūpojušas pārliecību, ka tas bijis pareizs lēmums. "Tajos brīžos vairāk uztrauc tieši bērnu drošība, jo esam ģimene ar diviem maziem bērniem un, kad atrodamies darbā un ir šis apdraudējums, tad arī vienmēr pārskrien tā doma par to, kā bērni jūtas savā pirmsskolas izglītības iestādē," atzina Agnese. 

Jaunā ģimene arī atzina, ka lauku viensētā apdraudējumu izjūt mazāk. Tā pārcēlusies no Daugavpils uz dziļākiem laukiem, uz vīra dzimto pusi. 

"Vai šie apdraudējumi kaut kādā veidā ietekmētu mūsu izvēli iegādāties īpašumu laukos vai ne, tad viennozīmīgi – nē. Savā lauku viensētā tu jūties daudz drošāk nekā pilsētā," norādīja Agnese. 

Viņai piekrita arī Toms. "Droni dzīvi laukos nekādi vispār nav mainījuši, jo, manuprāt, iespēja, ka viņi nokritīs manā lauku sētā, ir tikpat liela, ka viņi nokritīs kaut kur pilsētā. Un es pat teiktu, ka es naktīs guļu mierīgāk, zinot, ka ukraiņu droni regulāri dod triecienus kaut kur krievu zemē, tāpēc pilnībā atbalsta ukraiņus un šādus dronus, kas nomaldās. Nu pilnīgi viņiem piedodu," atzina vīrietis.

Lai gan satraukums par drošību Latgalē ir pieaudzis, tas pagaidām būtiski nav mainījis cilvēku lēmumu dzīvot vai iegādāties īpašumus ārpus reģiona. Vai šūnapraides skars nekustamos īpašumus, to varēs redzēt vien pēc pāris mēnešiem.

Kā ziņots, pēdējā laikā pierobežas novados Latgalē arvien biežāk tiek izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums. Pēdējais dronu incidents notika Krāslavas novadā 23. maija rītā ap pulksten 9, kad drons iekrita Drīdža ezerā. Tas saskarē ar ūdeni detonēja, bet neviens necieta, informēja Valsts policija. Toreiz gan iedzīvotāji nesaņēma šūnapraides paziņojumu. 

Pirms tam trīs dienas pēc kārtas vairākos novados izskanēja šūnapraides paziņojumi. 21. maijā paziņojumu par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu saņēma Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Augšdaugavas novadā, kā arī Rēzeknes pilsētā un Daugavpilī. 

Savukārt 20. maija rītā pulksten 9.17 Rēzeknē, Rēzeknes, Ludzas un Krāslavas novados iespējamā gaisa telpas apdraudējuma dēļ tika izsludināts brīdinājums, tika aktivizēta sabiedroto aviācijas patruļa, bet pēc aptuveni stundas apdraudējums beidzies. 

Šāds gadījums bijis arī 19. maijā, kad brīdinājums tika izsludināts Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Madonas, Cēsu, Smiltenes, Gulbenes un Valmieras novadā, bet tomēr droni Latvijas gaisa telpā netika fiksēti.

Atgriezties atpakaļ