Identitātes saglabāšanai latgaliešu valodu māca arī bērnudārzos

11.12.2025 Iveta Čigāne, Latvijas Radio Latgales korespondente Lai stiprinātu latgalisko identitāti, tostarp latgaliešu valodu, vairākās Latgales skolās un pirmskolas izglītības iestādēs bērni mācās runāt latgaliski. Rēzeknes novada piecos bērnudārzos šādas mācības notiek reizi nedēļā. Rogovka ir viens no latgaliešu valodas centriem, kur jau 25 gadus notiek latgaliešu valodas un kultūras kursi "Vosoruošona". Arī Nautrēnu vidusskolā un bērnudārzā "Vālodzīte" bērni mācās latgaliešu valodu.

Nodarbības latgaliešu valodā Rēzeknes novada Nautrēnu bērnudārzā "Vālodzīte" sākas ar rotaļām un dziesmām. Tur jau otro gadu bērnus vecumā no četriem līdz sešiem gada runāt un arī dziedāt latgaliski māca Irēna Rancāne. 

"Esmu logopēde un sākumskolas skolotāja. Ja pērn vecākajā grupiņā bija 6–7 bērni, tad šogad ir tikai divi," stāstīja skolotāja. Viņu demogrāfiskā situācija pagastā satrauc – bērnu aizvien mazāk un latgaliešu sarunvalodas lietojums ģimenēs samazinās. 

"Es klāt ņemu arī četrgadniekus, lai viņi dzird, lai klausās valodu. Protams, viņi nevar atkārtot daudzus vārdus. Vēl problēma ir tā, ka daļa bērnu ne visai grib runāt latgaliski. Ģimenēs bieži viens vecāks runā latviski, otrs latgaliski. Ir ģimenes, kur divas valodas ir krievu un latviešu. Ir ļoti grūti," pauda Rancāne.

Taču tajā pašā laikā Irēna Rancāne uzskata – bērns ir kā balta lapa, un arī agrā vecumā ļoti labi apgūst valodas. Joprojām pastāv stereotips, ka pirmajai bērna valodai jābūt latviešu un tikai tad latgaliešu. Skolotāja uzsvēra – tam nav nozīmes, bērni apgūst abas valodas un jau skolas vecumā latgaliešu valoda interesē daudz vairāk bērnu. 

"Zinām tādas ģimenes, kur bērns atnāk uz 1. klasi un atbild skolotājai latgaliski ļoti labi, un viņam viss aiziet, viņš labi mācās. Mēs ļoti gribam saglabāt latgalisko identitāti mūsu apkaimē, un skolā ir daudz latgaliešu rakstu valodas pulciņu. Prieks par to, ka bērniem patīk, skolotāji starpbrīžos runā latgaliski," priecājās pedagoģe. 

Runājot par pirmskolas vecuma bērniem, skolotāja atzina: galvenais, lai bērns dzird latgaliešu valodu un lai process ir interesants. Lai arī pirmskolas izglītojamajiem nav izstrādāta speciāla programma latgaliešu valodas apguvei, par pamatu tiek ņemti metodiskie materiāli 1.–3. klasei.

"Jo mazāks bērns, ja tikai ar valodu viss ir kārtībā, var apgūt pat trīs un vairāk valodas," pārliecināta ir skolotāja, sakot, ka bērniem ļoti patīk skatīties grāmatiņas, klausīties stāstus un pasakas latgaliski. 

"Visvairāk patīk Lauras Melnes grāmata "Sunāns breiveibā", jo tajā ir ļoti daudz zīmējumu un daudz dažādu notikumu epizožu. Arī Ontona Slišāna grāmatu lasām un skatāmies zīmējumus. Īpaši bērniem patīk dzejolīši no Slišāna grāmatas "Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ", [Ilgas Šuplinskas, Līgas Rundānes, Aelitas Andrejevas] "Gostūs pi Boņuka: stuosti bārnim par Latgolu", Ilzes Spergas "Vuškeņa iz pļovys", Jura Cibuļa, Lidijas Leikumas "Skreineite. Vuicūs laseit", tas jau varētu būt otrajā pusgadā pirms došanās uz skolu, kad bērni pazīst visus latviskos burtiņus, un latgaliešu alfabēts atšķiras tikai ar vienu burtu – cieto y, latgaliešu gramatiku, protams, mazajiem vēl nemācu," stāstīja Rancāne. 

Rēzeknes novada Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Strode uzsvēra, ka skolotāji ir izgājuši speciālus latgaliešu valodas kursus un izmanto arī savu dzīves pieredzi, palīdz bērniem apgūt latgaliešu valodu. 

"Rēzeknes novadā ar šo mācību gadu latgaliešu valodu māca piecās pirmskolas izglītības iestādēs – Dricānu, Kaunatas, Uļjanovas, Maltas un Nautrēnu pirmsskolas izglītības iestādē. Pats sākums ir vienkāršāks, rotaļu veidā, ar dziesmām. Sākumā bērnudārzi uz to visu raudzījās ar tādu kā bijību, bet tomēr iesaistījās," pastāstīja Strode. 

Pērn latgaliešu valodu gan skolās, gan bērnudārzos apguva vairāk nekā 600 bērnu. Šīs apmācības notiek ar valsts atbalstu, un arī nesen pieņemtajā valsts budžetā līdzekļi latgaliešu valodas apmācībām bērnudārzu audzēkņiem ir plānoti.

Atgriezties atpakaļ