Rēzeknes novada pašvaldība nepiekrīt VK pārmetumiem

16.02.2026 Rēzeknes novada pašvaldība nepiekrīt Valsts kontroles pārmetumiem par nelietderīgu elektroautobusa iegādes un uzlādes infrastruktūras izveides projektu.

Komentējot Valsts kontroles revīziju par pašvaldību elektroautobusu iegādēm, kas kopumā novērtētas kā nelietderīgas, pašvaldība kritizē, ka šāds vērtējums būtu bijis nepieciešams savlaicīgāk, lai atbildīgās institūcijas rastu problēmu risinājumus vēl pirms risku iestāšanās.

"Pašvaldība jau revīzijas laikā norādīja un var piekrist revīzijas secinājumiem par trūkumiem elektroautobusu iegādes un to darbības nodrošināšanai paredzētās uzlādes infrastruktūras izveides pasākuma plānošanā un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izstrādē," pausts paskaidrojumā.

Taču pašvaldība nepiekrīt revīzijas secinājumiem par tās īstenotā elektroautobusa iegādes un uzlādes infrastruktūras izveides projekta lietderību un iepirkumu procedūras likumību.

"Pašvaldība ir veikusi visas darbības, lai ievērotu publiskos iepirkumus regulējošo un citu normatīvo aktu prasības, apzinātu elektroautobusu piegādātāju tirgus situāciju un veicinātu godīgu konkurenci, nav iesaistījusi trešās personas elektroautobusa iepirkumu procedūras tehniskās specifikācijas izstrādē," uzsver pašvaldībā.

Tā esot arī vērtējusi uzlādes infrastruktūras izveides lietderības un ilgtermiņa aspektus un pārbaudījusi uzlādes infrastruktūras izveides izmaksu pamatotību un pareizību.

Vietvara arī norāda, ka revīzijas laikā pašvaldības iegādātajam elektroautobusam un izveidotajai uzlādes infrastruktūrai kvalitātes neatbilstības nav konstatētas, turklāt pašvaldībai tā bija pirmā pieredze šāda projekta un iepirkumu procedūru īstenošanā.

"Pašvaldība uzskata, ka revīzijas ieteikums ir saprotams, un tā ieviešanai plāno veikt izvērtējumu par revīzijā konstatēto un iespējām pilnveidot iekšējās kontroles procesus un iekšējās kontroles sistēmu pašvaldībā," paust pašvaldības atbildē Valsts kontrolei.

Kā vēstīts, līdz šim par Eiropas fondu līdzekļiem notikušās elektroautobusu iegādes pašvaldībās īstenotas nelietderīgi, secināts Valsts kontroles lietderības revīzijā.

Kā informēja Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica, 14 pašvaldības par 8,4 miljoniem eiro iegādājās 19 elektroautobusus ar būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem.

Daļa autobusu bijusi neatbilstošas kvalitātes, turklāt ne visi pilnībā bijuši bezemisiju, līdz ar to nav pilnvērtīgi sasniegts pasākumam izvirzītais mērķis. Autobusus apsilda ar dīzeļdegvielu, tāpēc emisiju samazinājums ir mazāks nekā plānots. Turklāt kopumā emisiju samazinājums ir neliels salīdzinājumā ar ieguldīto publisko finansējumu.

Ierobežojumu dēļ elektroautobusi vidēji 53% gada atrodas dīkstāvē. Autobusu nobraukums gadā ir vidēji par 43% jeb 13 400 kilometriem mazāks nekā plānots, konstatējuši revidenti. Atsevišķos gadījumos autobusus ilgstoši neizmantoja citu iemeslu dēļ. Piemēram, Ogres novadā elektroautobuss vairāk nekā četrus mēnešus bija dīkstāvē, jo aptuveni 665 000 eiro vērtajam transportlīdzeklim nebija vadītāja. Savukārt Preiļu novadā autobuss ilgstoši atradās remontā defektu dēļ.

Valsts kontrole arī norāda, ka iepirkumi rīkoti decentralizēti, tajos nav nodrošināta pietiekama konkurence un publiskie līdzekļi nav izlietoti ekonomiski.

Pašvaldības veica ap 33 atsevišķus iepirkumus, kas palielināja administratīvo slogu, sašaurināja konkurenci, radīja būtiskas cenu atšķirības un augstākas izmaksas.

Ja visas pašvaldības būtu iegādājušās mikroautobusus saskaņā ar zemāko cenu, ietaupījums varētu būt 677 000 eiro, lēš Valsts kontrole.

Daļai jauno elektroautobusu bijuši būtiski kvalitātes trūkumi jau to piegādes brīdī, tiem esot konstatēta rūsa, plaisas griestu apšuvumā, kā arī nespēja nodrošināt atbilstošu siltumu autobusa salonā. Deviņi no 12 piegādātajiem mikroautobusiem ir uzbūvēti, apvienojot divas kravas mikroautobusu bāzes.

"Pasākums īstenots ar mērķi apgūt pieejamo finansējumu, nevis panākt iespējami labāko rezultātu. Lai gan izvirzītie mērķi bija pamatoti, sasniegtais rezultāts - dārgs un ar ierobežotu praktisko izmantojamību, un ieguldītais publiskais finansējums nav devis samērīgu ieguvumu," vērtē Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka revīzijā vairākkārt izskanējis viedokli, ka bez Eiropas Savienības (ES) finansējuma pašvaldības šādus transportlīdzekļus neiegādātos. Valsts kontroles ieskatā, šāda pieeja ir nepareiza un pienācis laiks mainīt attieksmi pret Eiropas naudas nesaprātīgu izmantošanu. "ES fondi ir publiskie līdzekļi un pret tiem jāizturas tāpat kā pret savu naudu," uzsver Āboliņš.

Iegādāto mikroautobusu vidējā cena bijusi 277 000 eiro, savukārt autobusu - 581 000 eiro. Būtiski atšķiras cenas vienādiem autobusu un uzlādes iekārtu modeļiem. Piemēram, cenas atšķirība vienādiem Jelgavas un Preiļu novadā iegādātiem autobusiem ir aptuveni 43 000 eiro, bet tāds pats modelis Lietuvā 2022. gadā iegādāts par vidēji 37% jeb 168 000 eiro lētāk.

Arī uzlādes infrastruktūras izbūve bieži vien neatbilda pasākuma mērķim. Atsevišķos gadījumos izbūvēti plaši asfaltēti laukumi, ierīkotas dārgas labiekārtojuma zonas.

Plašākas elektroautobusu izmantošanas iespējas mazinās to dīkstāvi un palielinās ieguvumus no tā iegādes. Savukārt uzlabota līdzīgu pasākumu uzraudzība un stiprinātas pašvaldību iekšējās kontroles procedūras palīdzēs novērst konstatēto neatbilstību atkārtošanos, uzsver Valsts kontrole.

Vienlaikus skolēnu pārvadājumu jomā paredzēta vienotu kvalitātes prasību ieviešana pārvadājumiem un tajos izmantotajiem transportlīdzekļiem, par ko galvenā atbildība ir Satiksmes ministrijai.



Atgriezties atpakaļ