Radio raidījumi
Gaidāmi augstāki apkures tarifi
08.05.2026Valsts kontrole ir paziņojusi, ka Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi nenovirza pasākumiem ar pierādāmu ietekmi un augstu izmaksu efektivitāti.
Latgalē ielidojušos dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ
07.05.20267. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas teritorijas ielidoja vairāki droni un Latgalē nokrituši divi. Latvijas teritorijā nokritušajam dronam noteikti bijusi kaujas galviņa, tā pēc videomateriālu un notikuma vietas Rēzeknē izpētes LSM skaidroja NBS Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs Modris Kairišs.
Rēzekne kļūst par zaļās enerģijas konsultāciju centru
05.05.2026Rēzeknē, Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvniecībā, aprīlī daļā pulcējas iedzīvotāji un pašvaldību pārstāvji, lai uzzinātu, kā valsts atbalsts var palīdzēt pāriet uz pašmāju ražotu siltumu un elektrību. Kamēr rēķini par energoresursiem joprojām ir būtisks slogs, ministrs Kaspars Melnis un ministrijas eksperti Latgalē ieradušies ar skaidru vēstījumu: birokrātija nedrīkst būt šķērslis enerģētiskajai neatkarībai. Vai saules paneļi uz skolu jumtiem un kaimiņu apvienošanās "energokopienās" kļūs par mūsu jauno ikdienu?
Pirmo reizi Latvijā nogāzusies vēja turbīna
29.04.2026Latvijā visas vecās vēja turbīnas nekavējoties ir jāapseko, pirmdien, apsekojot nogāzušos vēja turbīnu Bunkas pagastā, norādījis klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Programma Uzlādējies rītdienai! noslēgusies ar jaudīgu hakatonu
21.04.2026Inovācijas ne vienmēr dzimst laboratorijās ar miljonu budžetu – bieži vien tās sākas skolas solā, apvienojot zināšanas, drosmi un vēlmi mainīt pasauli. Klimata un enerģētikas ministrijas programma "Uzlādējies rītdienai!" nupat noslēgusies ar jaudīgu hakatonu “Radi Latgalei!”, kurā 40 jaunieši no septiņām skolām pierādīja: viņu redzējums par vides un enerģētikas nākotni ir ne tikai radošs, bet arī biznesā pamatots.
Latvijai ir jāpalielina elektroenerģijas ražošanas jaudas
14.04.2026Šodien pievēršamies vienam no aktuālākajiem jautājumiem – Latvijas enerģētiskajai nākotnei. Diskusijā Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijai kritiski jāpalielina elektroenerģijas ražošanas jaudas, vienlaikus uzverot, paļauties tikai uz “zaļo” enerģiju, lai nodrošinātu pilnīgu pašpietiekamību, ir par maz.
Uzlādējies rītdienai – Latgales jauda
08.04.2026Šoreiz raidījumā “Klimata jautājums” runāsim par nākotni, kas top tepat mūsu pusē – Rēzeknē, Daugavpilī, Balvos un Ludzā. Klimata un enerģētikas ministrija ir devusi startu programmai "Uzlādējies rītdienai". Tas nav vienkārši konkurss – tā ir kalve, kurā mūsu jaunieši meklē risinājumus, kā padarīt Latviju enerģētiski neatkarīgu un zaļu. Šodien skaidrosim, kāpēc šis ir svarīgi ne tikai ministrijas gaiteņos, bet katrai saimniecībai mūsu reģionā.
-15% dīzeļdegvielai un viss?
31.03.2026Šī gada martā dīzeļdegvielas cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās ir pārsniegusi 2 eiro robežu, kamēr citviet Eiropā, piemēram, Spānijā, tā ir ievērojami zemāka.
Ilgtspējīgs dzīvesveids sākas ar izpratni
26.03.2026Ilgtspējīgs dzīvesveids sākas ar izpratni – kāpēc tas ir svarīgi un kā katrs no mums var rīkoties atbildīgāk.
Par ilgtspējīgu dzīvesveidu un atkritumu apsaimniekošanas pamatiem
18.03.2026Katru dienu mēs pieņemam mazus lēmumus – ko pērkam, ko izmetam un kā to darām. No šīm ikdienas izvēlēm veidojas mūsu vide, veselība un dzīves kvalitāte. Šodien sarunāsimies ar SIA “ALAAS” vides izglītotāju Edīti Čepuli par ilgtspējīgu dzīvesveidu un to, kā pareiza atkritumu apsaimniekošana palīdz veidot sakoptāku un drošāku nākotni.
Elektroauto izvēlas arvien vairāk
10.03.2026Elektroauto kļūst par arvien nozīmīgāku transporta izvēli Latvijā, pateicoties to vides un ekonomiskajām priekšrocībām, tostarp ievērojami zemākām ekspluatācijas izmaksām un mazākiem siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomiem salīdzinājumā ar iekšdedzes automobiļiem.
Rēzeknes SEZ uzsāk pasākumu ciklu ar semināru par klimata finansēm
04.03.2026Rēzeknē aizvadīts informatīvais seminārs "Klimata finanses. Zaudējumi un bojājumi", kas pulcēja Latgales reģiona uzņēmējus, pašvaldību vadītājus un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus. Pirmais pasākums projekta „Klimata dialogs: izpratne, rīcība, pielāgošanās” ietvaros.
Marts ir Latgales garšu mēnesis
02.03.2026Marts ir “Latgales garšu mēnesis”, kad Latgale kļūst par galamērķi, kur ceļot lēni un baudīt ar garšu. Latgales tūrisma asociācijas tūrisma koordinatore Laura Spundere aicina doties nelielā, bet bagātīgā ceļojumā – no kafejnīcām un restorāniem līdz lauku saimniecībām un mājražotājiem visā reģionā.
KEM turpina uzraudzīt situāciju energosistēmā
24.02.2026Lai arī pamazām sāk iestāties siltāka laika periods, Klimata un enerģētikas ministrija pastiprināti uzrauga situāciju energosistēmā, kā arī cieši sadarbojas ar atbildīgajām nozares institūcijām. Atbilstoši sistēmu operatoru un tirgotāju sniegtajai informācijai, dabasgāzes piegāde un elektroapgāde Latvijā un Baltijas valstīs ir stabila un droša.
Klimata pārmaiņas sākas manā pagalmā
20.02.2026Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka klimata pārmaiņas ir globāla problēma, tikai neliela daļa tās uztver kā tiešu apdraudējumu savai ikdienai. Lai mainītu šo attieksmi, svarīgi runāt par konkrētām un lokālām sekām – kā klimata izmaiņas jau šobrīd ietekmē mūsu novadus, saimniecības un nākotnes iespējas.
Radziņa profesionālā vidusskola uzsāk skolēnu piesaisti
18.02.2026Pēdējā gada laikā Latgalē īpašu uzmanību izpelnījusies Aizsardzības ministrijas iecere izveidot profesionālo vidusskolu ar militāru ievirzi Rēzeknes novada Maltā, kas nesīs ģenerāļa Pētera Radziņa vārdu. Skolas izveide tiek uzskatīta par nozīmīgu soli gan jauniešu patriotiskajā audzināšanā, gan reģionālās izglītības attīstībā.
Melnis: “Tiek izskatīts mērķēts valsts atbalsts mājsaimniecībām”
12.02.2026Ņemot vērā zemo gaisa temperatūru, janvārī un, paredzams, ka arī februārī būtiski pieaugs apkures izdevumi mājsaimniecībām. Iedzīvotāji sūdzas par milzīgiem apkures un elektrības rēķiniem, kā arī kurināmā nepietiekamību. Valdībā uzsver, ka valstī enerģētikas krīzes neesot.
Azbesta atbalsta programmas ietvaros savāktas 685,41 tonnas šīfera
03.02.2026Klimata un enerģētikas ministrija divus gadus īstenoja Azbesta atbalsta programmu, kuras ietvaros pērn savākta 684,41 tonna bīstamā materiāla saturoša šīfera. Ministrijā apliecina, ka arī šogad programma būs, taču nav zināms vai atbalsta saņēmēju loks kļūs plašāks.
Vēja enerģija no Amerikas līdz Latgalei
27.01.2026Patlaban vēja enerģija ir viena no karstākajām diskusiju tēmām enerģētikā visā pasaulē — no ASV prezidenta Donalda Trampa runām Pasaules ekonomikas forumā Davosā līdz diskusijām mazās Latgales kopienās, piemēram, Preiļu novadā.
Drošs mājoklis – stabila nākotne
20.01.2026Mājoklis nav tikai jumts virs galvas – tas ir arī drošības, stabilitātes un rēķinu jautājums. Piektdien, 16.janvārī Rēzeknē notika forums “Drošs mājoklis – stabila nākotne”, kur valsts un reģionu pārstāvji diskutēja par to, kā padarīt mājokļus pieejamākus, drošākus un energoefektīvākus. Šī tēma cieši saistīta arī ar klimata un enerģētikas politiku, ko Latvijā veido Klimata un enerģētikas ministrija.
Notikusi Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandiera maiņas ceremonija
13.01.2026Piektdien, 9. janvārī, Rēzeknē pie pieminekļa “Vienoti Latvijai” notika Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonija. Līdzšinējo komandieri, pulkvedi Gunāru Vizuli, amatā nomainīja pulkvežleitnants Pēteris Suveizda, kurš atzīst, ka Latgales brigādes atbildības teritorija jau pati par sevi ir liels izaicinājums. Jaunais komandieris vienībā ir apņēmības pilns ienest savu pieredzi un redzējumu, turpinot stiprināt brigādes spējas un gatavību aizsargāt Latviju.
ALAAS izveido Vides izglītības centru
13.01.2026Lai veicinātu ilgtspējīgas un efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību, Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām. Tie kalpos kā atbalsts saistošo noteikumu un citu administratīvo dokumentu izstrādē, iedzīvotāju izglītošanā, kā arī sabiedrības līdzdalības veicināšanā.
Klimata jautājums – kur satiekas fakti, eksperti un mūsu rītdiena
06.01.2026Visa gada garumā Divu krastu radio skanēs jauns raidījums “Klimata jautājums”. Šeit runāsim par to, kas notiek ar mūsu klimatu šodien — par jaunākajām aktualitātēm, lēmumiem un notikumiem, kas ietekmē gan vidi, gan mūsu ikdienu. Raidījumā dzirdēsiet arī ekspertu viedokļus, skaidrojumus un atbildes uz sarežģītiem jautājumiem vienkāršā un saprotamā valodā. “Klimata jautājums” — lai labāk izprastu pārmaiņas un to, kā tās skar mūs visus.
Dainis Mjartāns: Cyts myusu vītā tū nadareis
23.12.2025Kai dorbojās Latvīšu viesturiskūs zemu lykums? Kai tys paleidz saglobuot i atteisteit myusu identitati? Kaida ir pošreizejuo situaceja ar Latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu atteisteibys planu? Par tū i cytim vaicuojumim runojam ar Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmis lūcekli Daini Mjartānu.
Jaunieši aicināti pieteikties valsts aizsardzības dienesta iesaukumam
16.12.2025Šobrīd notiek pieteikšanās Valsts aizsardzības dienestam, tāpēc ir īpaši nozīmīgi, ka jaunieši var iegūt skaidru un iedvesmojošu priekšstatu — ko Valsts aizsardzības dienests var dot šodien un nākotnē. Uz sarunu esam aicinājuši VAD departamenta direktora vietnieci, kundzi Aiju Freibergu.
Pīaugs izmoksys sadzeivis atkrytumu izvešonai
15.12.2025Kūpā ar SIA “ALAAS” izpylddirektoru Juriju Petkeviču i uzjāmuma puorstuovi Editīti Čepuli skaidruosim deļ kam nu 1. janvara Rēzeknē, Rēzeknis nūvodā i daļā Ludzys nūvoda, pīaugs sadzeivis atkrytumu izvešonys izmoksys. Raidejumā tiks runuots ari par cytim nūtykumim Rēzeknē i Rēzeknis nūvodā.
Kādai jābūt rīcībai militāra apdraudējuma gadījumā
11.12.2025Šīsdienas raidījumā - mūsu rīcība krīzes situācijās. Kas tieši ir 72 stundu koncepts? Kā notiks sabiedrības informēšana un kas jāņem vērā militārā apdraudējuma gadījumā. Atskatīsimies uz Zemessardzes 32. kājnieku bataljona rosinātajām mācībām “Pilskalns” ar mērķi pilnveidot izpratni par atbildības sadalījumu un praktisko rīcību militāra apdraudējuma gadījumā.
Struoduosim kūpā i atteisteisim turismu Latgolā
08.12.2025Tyvojas Latgolys tūrisma goda bolvys pasnīgšona. Ituos nedelis raidejumā saruna ar Latgolys Turysma asociacejis puorstuovi Lauru Spunderi. Kaida paguojušajā godā beja turisma sezona? Kaidys jaunys atpyutys vītys i kafejneicys uzrunoj gostus?
Sprūds:Latgales medijiem ir svarīga loma dezinformācijas kliedēšanā
04.12.2025Šīsdienas raidījumā iztaujāsim Aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Vai Baltijas valstīm ir kopīgs redzējums par aizsardzības līnijas izveidi? Kā attīstas dronu siena un vai esam gatavi novērst Krievijas provokācijas?
Reportāža no topošās ģenerāļa Radziņa profesionālās vidusskolas Maltā
27.11.2025Kad vidusskola uzsāks darbu? Kā noris mācību spēku piesaistīšana? Kā salāgot militāro apmācību ar vidusskolas priekšmetiem? Par to visu reportāžā no Rēzeknes novada Maltas.
Un uz tribīnes deputāti... Sīkāk...
Valsts drošības dienesta (VDD) veiktā partijas „Kopā Latvijai” valdes biedra Iļjas Podkolzina aizturēšana ir kļuvusi par vienu no pēdējo gadu skaļākajiem procesiem Latvijas pretizlūkošanas jomā. Šī lieta, pēc tiesībsargājošo iestāžu ieskata, var izgaismot nevis primitīvu sociālo tīklu aktīvistu, kurš izplata Kremļa naratīvus, bet gan, iespējams, augsta līmeņa, dziļi integrētu aģentu ar detalizētām zināšanām par Latvijas gaisa telpas struktūru, lidlauku izvietojumu un galvenajiem loģistikas mezgliem.
Pēc drošības struktūru avotu sniegtās informācijas, izmeklēšanā tiek pārbaudīta versija, ka Podkolzins, izmantojot aģenta segvārdu „Vadims Sedovs”, varētu būt vācis un nodevis kuratoriem sensitīvu informāciju par slēgtajiem objektiem Rīgas starptautiskajā lidostā. Īpašu interesi spiegošanas tīklam, kā tiek pieļauts, radījušas ziņas par aviācijas angāriem un tajos esošajām kravām. Šo darbību koordinēšanā tiek turēts aizdomās uz Krieviju aizbēgušais Telegram kanāla „Antifašisti Baltijā” vadītājs Sergejs Vasiļjevs, ar kuru Podkolzins 2023. un 2024. gadā, iespējams, regulāri ticies Maskavā.
No Daugavpils domes līdz Maskavas gaiteņiem: Karjeras evolūcija
Šīs lietas administratīvās saknes meklējamas 2000. gadu sākumā, kad Podkolzins sāka veidot savu publisko kapitālu. 2001. gadā viņš tika ievēlēts par Daugavpils domes deputātu no Tautas saskaņas partijas. 2005. gada nogalē viņš darbu pašvaldībā pabeidza un pārgāja uz stratēģisku virzienu, kļūstot par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Krievijas Federācijā vadītāja vietnieku.
Podkolzina pārcelšanās uz Maskavu sakrita ar ciešu kontaktu izveidošanu ar Voroņežas lieluzņēmēju Nikolaju Ulanovu. Ulanova biznesa biogrāfija pelna īpašu uzmanību. Savu kapitālu viņš veidoja Voroņežā, kur kontrolēja spirta rūpnīcu tīklu, attīstīja Dienvidrietumu tirgu un nodarbojās ar būvniecības biznesu, ko pavadīja skaļi skandāli - viens no viņa būvētajiem objektiem pat tika uzspridzināts 2007. gadā.
Pēc 2008. gada finanšu krīzes Ulanovs pievērsās aviācijas nozarei, izveidojot lielu reģionālo pārvadātāju RusLine un kompāniju Sirius Aero, kas kļuva par vienu no lielākajiem biznesa lidmašīnu operatoriem Krievijā.
2020. gada augustā Nikolajs Ulanovs intervijā izdevumam „Russkaja Misļ” atklāti raksturoja sava holdinga struktūru: regulāro aviopārvadātāju RusLine, biznesa aviācijas operatoru Sirius Aero, oriģinālo komponentu piegādātāju EFTEC, kā arī divus tehniskās apkopes centrus - RusLine Technics Maskavā un Airline Support Baltic Rīgā. Šajā modelī Latvijas uzņēmums tika pozicionēts kā elements slēgtā Boeing un Embraer gaisa kuģu tehniskās apkalpošanas ciklā.
Finanšu simulakri
Kā viens no galvenajiem Podkolzina darbības virzieniem pēdējo divpadsmit gadu laikā, ko patlaban vērtē izmeklēšana, tiek minēta sistemātiska iekļūšana Eiropas Savienības civilās aviācijas apkalpošanas struktūrās Ulanovu ģimenes biznesa interesēs.
Mārupes novadā (Skultes iela 50/15) reģistrētā SIA ECO Airlines pētnieku vērtējumā uzskatāma par klasisku finanšu simulakra piemēru. Būdams šī uzņēmuma līdzīpašnieks ar 51% kapitāldaļu, Iļja Podkolzins saglabāja kontrolpaketi un galīgā labuma guvēja statusu līdz pat uzņēmuma darbības beigām. Viņa partneri bija Krievijas pilsoņi Nikolajs un Jeļena Ulanovi, savukārt operatīvo vadību prokūrista statusā īstenoja viņu meita Darja.
Saskaņā ar Crediweb.lv datiem, ECO Airlines, kuras oficiālā darbības nozare bija pasažieru gaisa pārvadājumi, visā savas pastāvēšanas laikā neuzrādīja nekādu apgrozījumu, taču uzkrāja 469 576 eiro tīros zaudējumus. Uzņēmuma pastāvēšanu nodrošināja mātesstruktūru izsniegtie „citi īstermiņa aizdevumi”, kuru apjoms līdz 2022. gada beigām sasniedza 476 997 eiro.
Pateicoties šim ārējam finansējumam, formāli neaktīvais uzņēmums uzturēja piecu darbinieku štatu un tiem izmaksāja ievērojamas algas. 2022. gadā firma Latvijas budžetā samaksāja 60 340 eiro nodokļos (tostarp 50 620 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Izmeklēšanai ir pamats uzskatīt, ka tādējādi ar ārēja finansējuma palīdzību tika uzturēta Podkolzina leģenda par aktīvu aviācijas nozares funkcionāru, kas viņam varēja nodrošināt piekļuvi lidostas tehniskajām zonām.
Līdz ar sankciju pastiprināšanos shēma apsīka: 2023. gadā kopējais nodokļu maksājumu apjoms saruka līdz simboliskiem 3170 eiro. Kā liecina Crediweb.lv dati, 2024. gada 15. martā uzņēmumam tika anulēts PVN maksātāja statuss, bet 2025. gada vasarā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu pilnībā izslēdza no Uzņēmumu reģistra.
„Grenādas gambīts” un biznesa aviācijas pārvietošana
Podkolzins atradās arī pie Ulanovu ģimenes ienākšanas Latvijā pirmsākumiem citā struktūrā - 2015. gada jūnijā viņš kļuva par pirmo SIA Airline Support Baltic (ASB) valdes biedru ar vienpersoniskām pārstāvības tiesībām, nodrošinot uzņēmuma sākotnējo operatīvo kontroli, kamēr 100% daļu piederēja Nikolajam Ulanovam. Vēlāk Podkolzins valdi atstāja, un uzņēmuma kontrolpakete - kopumā 80% - palika Nikolaja un Jeļenas Ulanovu īpašumā. Šis uzņēmums ir reāli funkcionējošs ražošanas aktīvs: 2025. gadā tajā strādāja 186 darbinieki, un tā rīcībā atradās angāri un tehniskās apkopes bāze Rīgas lidostā.
Kritisku nozīmi šī Latvijas infrastruktūra ieguva 2022. gada pavasarī, tūlīt pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un stingro Eiropas sankciju ieviešanas. Ulanova Krievijas bizness - aviokompānija Sirius Aero (apgrozījums 2021. gadā - aptuveni 5 miljardi rubļu) - pārtrauca lidojumus. Kā, atsaucoties tieši uz šķīrējtiesas materiāliem, ziņoja izdevums „Abireg”, holdinga galvenais aktīvs nonāca maksātnespējas procesā, un Nikolajam (49%), Jeļenai (38%) un viņu dēlam Vjačeslavam (10%) piederošās daļas steidzami tika pārrakstītas uz jaunu ģenerāldirektoru Valēriju Ivanovu, kurš drīz pieņēma lēmumu par juridiskās personas likvidāciju.
Tomēr vislielāko interesi piesaista tieši flotes liktenis. Saskaņā ar Flightradar24 datiem, Sirius Aero pārtrauca lidojumus jau 2022. gada 26. februārī. No desmit uzņēmuma pārvaldībā esošajām augstas klases biznesa lidmašīnām Embraer Legacy un Hawker, deviņas pameta Krieviju un tika nogādātas Rīgā - Airline Support Baltic tehniskajā bāzē (viena lidmašīna palika Stambulā). Kā liecina Crediweb.lv dati, jau 2022. gada 18. martā Signet Bank tika pilnībā dzēsta komercķīla, kas bija reģistrēta uz sešiem deficītajiem dzinējiem Rolls-Royce AE 3007A1 (sērijas numuri: MSN 311525, 311614, 311615, 311667, 311845 un 311870), kas ir Embraer Legacy 600 VIP klases lidmašīnu galvenais tehniskais elements.
Dažas dienas vēlāk - 23. martā - Ulanovu ģimene Latvijas Uzņēmumu reģistrā oficiāli mainīja savu juridisko statusu. No šī brīža ailēs „Valsts” un „Pilsonība” pie Nikolaja Ulanova un Jeļenas Ulanovas oficiāli tika norādīta Grenāda - Karību jūras salu valsts, kas pazīstama ar programmu „pilsonība apmaiņā pret investīcijām”. Vienlaikus par viņu dzīvesvietas valsti joprojām bija norādīta Latvija.
VIP modifikācijas un saikne ar Krievijas eliti
Pēc sankciju ieviešanas 2022. gada pavasarī Brazīlijas ražotājs Embraer pilnībā pārtrauca tehnisko atbalstu Krievijas klientiem. Līdz ar to jebkurš remonts vai komponentu piegāde kļuva par sarežģītu starptautiskās loģistikas uzdevumu.
Rīgas Airline Support Baltic angārs, kas sertificēts atbilstoši EASA Part-145 standartam, drošības iestāžu uzmanību piesaistīja kā vieta, kurā, iespējams, tika nodrošināta specifiska loģistikas un gaisa kuģu identitātes maiņas ķēde. Šajā bāzē tika veikts pilns salona refit — procesu kopums, kas ne tikai paaugstināja lidaparātu tirgus vērtību, bet arī mainīja to vizuālo identitātes struktūru, apgrūtinot konkrētu gaisa kuģu izsekošanu publiskos avotos.
Ekskluzīvie projekti, kurus uzņēmums joprojām demonstrē savā portfolio kā tehnoloģiskos sasniegumus, ietvēra:
• Paneļu pilnīgu pārvilkšanu ar luksusa materiālu Ultraleather;
• Pilotu sēdekļu apdari dabīgā aitādā un mēbeļu individuālu izgatavošanu;
• Koka elementu lakas atjaunošanu (varnish refurbishment);
• Corian mākslīgā akmens darba virsmu uzstādīšanu virtuves zonā (galley);
• Ādas apdari ar raksturīgo dimanta stepējumu (diamond stitching), kā arī daudzslāņu melnu, augsta spīduma (high black gloss) virsmu izveidi.
Ar šāda tipa gaisa kuģiem pārvietojas liela daļa Krievijas politiskās un biznesa elites (kā spilgtu šī modeļa piemēru var minēt privātās militārās kompānijas „Vagner” dibinātāja Jevgeņija Prigožina savulaik izmantoto lidmašīnu Embraer Legacy 600 ar reģistrācijas numuru RA-02795). Airline Support Baltic tehniskajā bāzē Rīgā tika apkalpoti tieši šīs klases gaisa kuģu modeļi, nodrošinot tiem augsta līmeņa servisu un salonu modifikācijas.
Finanšu bloķēšana un Daugavpils mezgls
2026. gada 3. jūlijā Valsts ieņēmumu dienests piemēroja SIA Airline Support Baltic stingrus nodrošinājuma līdzekļus: aizliedza juridiskās personas reorganizāciju un likvidāciju, jebkādas amatpersonu un kapitāldaļu īpašnieku maiņas, pamatkapitāla samazināšanu, kā arī jaunu komercķīlu reģistrāciju. Tas faktiski bloķēja iespēju īpašniekiem - Nikolajam un Jeļenai Ulanov Sīkāk...
Sīkāk...