Radio raidījumi
Pošvaldeibu reforma: Voi Varakluoni atsagrīssīs Latgolā?
16.08.2019Raidejums "Pi myusim Latgolā" rauga nūskaidruot, kaidys īspiejis ir Varakļuonu nūvodam atsagrīst Latgolā.
Laikroksta “Latgales Laiks” slejuos Varakļuonu nūvoda dūmis prīkšsādātuojs Māris Justs secinoj, ka Varakļuoni jau 60 godu dzeivoj pi Vydzemis un ar tū jau ir aproduši. "Jā, ikdienā runājam latgaliski, daudzi sevi identificē par latgaliešim, bet tas nav traucējis izveidot ciešu sadarbību ar Madonu un Vidzemes plānošanas reģionu.” Piec juo dūmu, komer streidomēs, kurā regionā dzeivuot, teik nūvārsta uzmaneiba nu cytu vaicuojumu.
Sovā runā 24. aprelī Saeimā par gūdu Latgolys kongresa atcerei režisors Vīsturs Kairišs skaidri pasaceja: "Administrativi teritorialuo reforma izsmej Latgolys kultūrtelpys jiedzīni - Varakļuonu nūvodu pīvīnojūt Vydzemei i Krustpiļs nūvodu Zemgalei."
V. Kairišs uzskota, ka Latgolys īdzeivuotuoji dreikst pīkrist tikai taidai reformai, kurā ir ītvarta garanteja latgalīšu volūdys pastuoviešonai un kultūrvidis saglobuošanai, kas ītvartu obligātu latgalīšu rokstu volūdys apgiušonu Latgolys školuos, atsagrīšonu pi viesturiskajim vītvuordim i latgalīšu volūdys lītuošonu kultūrvidē.
Varakļuonu nūvoda muzeja padūmis lūceklis Andrejs Svilāns uzskota, ka Varakļuonu administrativuos pīdareibys vaicuojums nav tehnisks administrativuo īdalejuma reorganizacejis, bet arī vēsturiskūs klaidu izlobuošonys i Latvejis nūvodu regionaluos identitatis vaicuojums.
Varakļuonu uzjiemiejs Āris Sparāns socialajūs teiklūs pauž vīdūkli, ka, atsarūnūt Modūnis nūvodā, Varakļuonu ekonomiskuos aktivititatis nasavairuos, Latgolys plānuošonys regionā dorbojās speciāluos ekonomiskuos zonys ar nūdūkļu atlaidem uzjiemiejim.
Sovukuort sabīdriskais darbinīks Dainis Mjartāns uzskota, ka juoizviertej plusi i minusi, kū dūs voi nadūs dasavīnuošona Modūnis voi Rēzeknis nūvodam, i atguodynoj, ka svareigi, kai Varakļuoni sevi poši nūpozicionej – voi par Vydzemis nūmali, voi kai vuortus iz Latgolu.
Jolanta Smane Dekšuoru pogostā jau savuokuse i nūsyutejuse ministrim i Saeimys deputatim 150 īdzeivuotuoju paraksteitu viestuli ar lyugumu jau tagad davīnuot Varakļuonu nūvodam Dekšuoru pogostu, kai ari aicynoj Varakļuonu nūvodam byut daļai nu Latgolys, prūti, Rēzeknis nūvoda sastuovā.
Ka Varakļuonu nūvods dasavīnuos pi Modūnis nūvoda, plateibys ziņā tys byutu ūtrais leluokais Latvejā aiz Līpuojis nūvoda. Piec uzjiemiejdarbeibā radeituos davīnuotuos vierteibys apjūma vīn 23. vītā, bet, riekinūt davīnuotū vierteibu iz vīnu īdzeivuotuoju (2,8 tyukstūšys eiro), - 24. vītā. Jaunajā nūvoda dūmē tiks īvālāti 19 deputati nu 25 pogostu i četru pilsātu. Tys nūzeimej, ka puorstuovniecībys nu kotrys teritorialuos vīneibys, īspiejams, ari nu Varakļuonu i Murmastīnis pogostu, varātu ari nabyut.
Raidejums veiduots ar Nacionaluos elektroniskūs plošsazinis leidzekļu padūmis atbolstu
Lasiet vēl
Jaunākie komentāri:
Rēzeknieši gadiem satraukti par viadukta drošumu
no tevis pa gabalu ož pēc : žduna" gribēji āķīģi :iekost: cik bij mocību lai tiktu ar smago mašīnu pār sliedēm. tur gandrīz vienmēr kursēja vilcieni. rindas veidojās gandrīz līdz MKK no Varoņu ielas vajadzēja lūgt lai kāds ielaistu rindā. bija varianti caur Makarovku un Greiškāniem. tajos laikos tavi prātojumi beigtos ar pērienu. viadukts, tas ir labākais kas Rēzeknē uzcelts Sīkāk...
Izvērtē gājēju plūsmas ierobežošanu Atbrīvošanas alejas pārvadam
Stacijas ielas ietve turpat arī beidzas.Lai tikt uz staciju jābrien pāri purvam. Sīkāk...
Izvērtē gājēju plūsmas ierobežošanu Atbrīvošanas alejas pārvadam
Vai mūsu domes amatpersonas nav padomājuši kādā veidā cilvēkiem būs jātiek pāri viaduktam. Ne visi ta;ču brauc ar automāšīnām, ir arī kājamgājēji. Pirms ierobežojat gājēju pārvietošanos pāri viaduktam, lūdzu apsekojiet dzelzceļa gājēju pārēju, vai tā ir droša un labi izgaismota. Kā arī, uz doto brīdi un vispār, nav gājēju pārejas Dzelzceļnieku ielai. Ir jājiet līdz Dārzu ielai, bet kurš tad ies tādu gabalu apkārt. Kāda būs drošība? Sīkāk...






Vairākums gribēja un esam Eiropas Savienībā. Vairākums grib un jābūt Vidzemes sastāvā. Un Latvijā, paldies saprātam, tikai mazākums grib pie Krievijas. 99,9% varakļāniešu negrib pie Krievijas.