Partiju reitingi augustā: Aug atbalsts premjera partijai

28.08.2026 LSM.lv Ziņu redakcija Augustā turpināja pieaugt atbalsts premjera Andra Kulberga politiskajam spēkam "Apvienotais saraksts" (AS), bet pārējo koalīcijas partiju popularitāte mazinājusies. Savukārt 2 % barjeru pārkāpušas partijas "Stabilitātei!" un "Latvijas attīstībai", liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS no 13. līdz 19. augustam veiktā aptauja.

Respondentiem jautāts – ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību viņi balsotu. Šie reitingi attiecas uz visiem balsstiesīgajiem, arī tiem, kuri vēl nav izlēmuši vai saka, ka vēlēšanās nepiedalīsies.

Aptaujas rezultāti liecina, ka turpina kāpt reitingi premjera pārstāvētajam "Apvienotajam sarakstam" – augustā to bija gatavi atbalstīt 15,2 % respondentu, jūlijā – 12,2 %.

Otrajā vietā arī augustā bija "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" – to atbalstīja 11,8 %, kas ir neliels kāpums, salīdzinot ar jūliju (11,4 %).

Arī augustā trešajā vietā ierindojās "Progresīvie", kuru popularitāte nedaudz samazinājās no 9 % līdz 8,8 %, taču tas netraucēja šim spēkam apsteigt partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV), jo tās reitings, salīdzinot ar jūliju, nokrita no 10 % uz 8,5 %.

Arī Nacionālās apvienības (NA) popularitāte augustā samazinājās no 5,5 % uz 4,5 %,  bet "Jaunās Vienotības" reitings samazinājās no 4,3 % jūlijā uz 4,2 % augustā. 

Turpināja nedaudz krist arī Zaļo un Zemnieku savienības popularitāte – no 2,9 % uz 2,8 %. 

Savukārt kāpumu piedzīvoja "Stabilitātei!" – no 1,9 % jūlijā līdz 2,7 % augustā. Arī "Latvijas attīstībai" popularitāte augusi no 1,7 % līdz 2,5 %. Bet partijas "Mēs mainām noteikumus" atbalsts samazinājās no 2,4 % uz 1,6 %. 

Tai seko "Saskaņas centrs", "Austošā saule Latvijai", "Gobzema saraksts" un Jaunā konservatīvā partija. 

Tikmēr 22,5 % respondentu atbildēja, ka nezina, par ko balsotu, bet 11,2 % atbildēja, ka nepiedalīsies vēlēšanās.  

Skatot nevis visu aptaujāto atbildes, bet to atbildes, kuri jau ir izlēmuši, par ko balsot, un ņemot vērā arī viņu gatavību piedalīties vēlēšanās, 5 % barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarētu sešas partijas. Pirmajā vietā – "Apvienotais saraksts", otrajā vietā – "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", tad "Progresīvie", kam seko partija "Latvija pirmajā vietā", "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība.  

Sociologs: AS popularitāti audzējis uz LPV un NA rēķina

Uz jautājumu, kuras izmaiņas jaunākajos reitingos šķiet visinteresantākās, SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja uz "Apvienotā saraksta" straujo popularitātes pieaugumu, "Stabilitātei!" reitinga kāpumu, kam pretī redzams partijas "Latvija pirmajā vietā" un Nacionālās apvienības reitinga kritums, kā arī noturīgās šaubas par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iekļūšanu nākamajā Saeimā. 

""Apvienotais saraksts" strauji turpina iegūt popularitāti, bet būtiskā lieta – viena kāpums ir uz kāda cita rēķina.

Izskatās, ka tas noticis uz partijas "Latvija pirmajā vietā" un Nacionālās apvienības rēķina," vērtēja Kaktiņš, piebilstot, ka LPV reitinga kritums, iespējams, saistāms arī ar "Stabilitātei!" kāpumu reitingu ailītēs.

Jaunākie politisko partiju reitingi turpina demonstrēt, ka ZZS nav izdevies pārlauzt noturīgo tendenci balansēt uz neievēlēšanas robežas.

"Aizvien šķiet, ka "Jaunā Vienotība" visai stabili pārvarētu 5 % robežu, lai tiktu ievēlēta Saeimā, savukārt ZZS būtu pamats uztraukties," norādīja SKDS direktors.

"Apvienotā saraksta" popularitātes kāpums reitingu tabulā bija sagaidāms, bet pārsteidzošāks ir "Latvijas attīstībai" reitinga kāpums. Savukārt Nacionālās apvienības reitinga kritums varētu liecināt par to, ka daļa šī politiskā spēka vēlētāju nav mierā ar izvēlēto stratēģiju un aso retoriku imigrācijas jautājumos – tā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" vērtēja Sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Sanda Liepiņa.

Viņa arī uzsvēra, ka apmēram par 1 % mazinājies to respondentu skaits, kuri nezina, par ko balsos. "Tā ir lielākā pozīcija, kas vēl būtiski ietekmēs vēlēšanu rezultātus,"uzsvēra Liepiņa.

Vēl daudz neizlēmušo

Tikmēr Kaktiņš atsaucās uz vēlētāju aptaujām pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kas apliecināja, ka tikai katrs trešais respondents atklājis, ka savu izvēli bija izdarījis jau laikus pirms vēlēšanām. 

"Patiesībā ļoti būtiska vēlētāju daļa, iespējams, pat lielākā vēlētāju daļa vēl nezina, par ko viņi nobalsos. Respondenti aptaujā pasaka kaut ko vienu, bet galīgās izvēles izdarīs pēdējā nedēļā, pēdējās dienās vai pat vēlēšanu iecirknī," pauda Kaktiņš un piebilda – lielu lomu var nospēlēt arī kādi ļoti konkrēti notikumi Latvijā tuvākajā nedaudz vairāk nekā mēnesī līdz vēlēšanām.


Atgriezties atpakaļ