Austrumu pierobežā sāk izvietot "pūķa zobus"

29.05.2026 Marta Puzāka, LSM.lv Latgales satura redaktore Uz atsavinātajām teritorijām Latvijas–Krievijas pierobežā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šomēnes sākuši izvietot pirmos pretmobilitātes šķēršļus – tā dēvētos "pūķa zobus". Zemes teritorijas iepriekš atsavinātas valsts aizsardzības vajadzībām, jo Baltijas aizsardzības līnijas infrastruktūras izbūve paredzēta tieši pie robežlīnijas, tostarp tur, kur ir privātīpašumi.

Trīs rindās aptuveni desmit metru platumā izvietotie šķēršļi paredzēti, lai nepieļautu militārās tehnikas pārvietošanos pāri robežai. Katrs no "pūķa zobiem" sver ap pusotru tonnu. Militārpersonas norādīja, ka atstarpes starp tiem ir nelielas, lai tehnikas vienības nevarētu vienkārši izbraukt cauri.

Pretmobilitātes šķēršļu izveide un nogādāšana uz novietnēm sākās jau 2024. gadā, bet fiziski valsts un pašvaldību teritorijās tos sāka izvietot 2025. gadā. Darbus līdz šim kavējuši vairāki faktori – robežas izbūves process, Valsts robežsardzes darba koordinēšana, novietņu atrašanās vietas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem bijusi zemju atsavināšana, jo daļa infrastruktūras tiek izbūvēta privātīpašumos. Militārpersonas uzsvēra, ka būtisku paātrinājumu devis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums.

"Kamēr nebija pieņemts Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums, mums bija ierobežojumi. Mēs nevarējām atnākt un sākt uz civilā sektora izvietot šos mobilitātes šķēršļus. Dotajā brīdī tas ir atrisināts," norādīja Baltijas aizsardzības līnijas projekta virsnieks, pulkvedis Andris Rieksts.

Patlaban atsevišķās teritorijās noteikts servitūts un uzsākts atsavināšanas process, savukārt valsts pārņēmusi arī nodokļu nomaksu. Par infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju atsavināšanu īpašniekiem paredzēta taisnīga atlīdzība, ko noteiks speciāla komisija, piesaistot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju.

Aizsardzības līnijas mērķis ir ne tikai atturēt iespējamo pretinieku, bet nepieciešamības gadījumā arī apturēt un iznīcināt to vēl pierobežā.

"Ja gadījumā tiešām kaut kas notiek, lai ir iespēja viņu iznīcināt šeit, jo mēs redzam, ka Ukrainā – atdodam zemi, pēc tam atpakaļ to dabūt ir praktiski neiespējami," uzsvēra pulkvedis Rieksts.

Viņš norādīja, ka mūsdienu karā būtiska ir ne tikai aizsardzība pret dronu un raķešu uzbrukumiem, bet arī sauszemes kontrole.

"Ar dronu iekarot mūs nevarēs. Ukrainā mēs redzam, ka katru dienu ir simtiem dronu un raķešu uzbrukumu, bet, kamēr zeme ir noturēta un neviens fiziski neatnāk un neizdzen cilvēkus no mājām ārā, tā zeme ir mūsējā," norādīja Rieksts.

Papildus "pūķa zobiem" nākotnē paredzēts izbūvēt arī prettanku grāvjus. 

Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju kopumā ir aptuveni 450 kilometru gara. Šogad NBS plāno izbūvēt vairāk nekā astoņus kilometrus pretmobilitātes infrastruktūras.

Baltijas aizsardzības līnijas projekts tiek īstenots kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju. Projekts sākts pirms aptuveni diviem gadiem, un paredzēts, ka visi plānotie darbi tiks pabeigti līdz 2028. gadam.

Lai paātrinātu austrumu robežas militāro stiprināšanu, Saeima pērn pieņēma Aizsardzības ministrijas izstrādāto Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu. Savukārt Ministru kabinets apstiprinājis infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas, piešķirot tām nacionālo interešu objekta statusu.

KONTEKSTS:

Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums paredz īpašu kārtību Latvijas austrumu robežas stiprināšanai. Likums attiecas uz operatīvu pretmobilitātes pasākumu īstenošanu Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados kopumā ap 2000 hektāru plašā teritorijā.

No šīs teritorijas aptuveni puse ir privātpersonu nekustamie īpašumi. Par to atsavināšanu sabiedrības vajadzībām piemēros taisnīgu atlīdzību. 

Pretmobilitātes pasākumu lokā minēta prettanku grāvju izbūve, šķēršļu izvietošana, inženiertehnisko materiālu glabātuvju ierīkošana un citi tehniski risinājumi iespējama pretinieka pārvietošanās apgrūtināšanai.


Atgriezties atpakaļ