Latvijā ielidojušo dronu izcelsme joprojām nav zināma

08.05.2026 Danute Tomsone, "Delfi" Ceturtdien, 7. maijā, aizvadīta Ministru kabineta Krīzes vadības sēde saistībā ar Latgalē notikušajiem incidentiem ar bezpilota sistēmu lidaparātu iesaisti. Par sēdē pārrunāto amatpersonas informēja preses konferencē.

"Mums jābūt gataviem, ka šādi incidenti atkārtosies," pēc Krīzes vadības sēdes preses konferencē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Sēdē amatpersonas šodien spriedušas par to, ka ir dažādu veidu brīdinājumi, un ir svarīgi, lai tie tiek ievēroti – ja iedzīvotājam atnācis aicinājums palikt mājās un nekur nedoties, tad tas arī jādara un nav jāpakļauj sevi dzīvības apdraudējumam, teica premjere.

Secināts, ka gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan bērnu vecākiem, ir jābūt skaidram, ka šādos gadījumos viņi var palikt mājās. Savukārt atbildīgajiem dienestiem jābūt gataviem rīcības algoritmiem šādās situācijās.

"Ir jāatceras, kas šis ir Krievijas brutālā kara Ukrainā sekas. Mums jābūt gataviem, ka šādi incidenti atkārtosies. Mēs esam atbalstījuši Ukrainu un turpināsim to darīt, bet agresors ir Krievija," teica Siliņa.

Viņa akcentēja, ka šobrīd vēl nav iespējams pateikt, kurš dronus virzījis – to vēl skaidro atbildīgie dienesti.

Siliņa sacīja, ka viņu neapmierina šūnapraide un tieši Rēzeknē, kad paziņojums bijis tikai pēc incidenta naftas bāzē.

Premjere teica, ka viņa sagaida skaidrojumu no atbildīgā ministra un dienestiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), par šūnapraidi tieši Rēzeknē.

Aģentūra LETA vēsta, ka aizsardzības ministrs Andris Sprūds preses konferencē Rēzeknē sacīja, ka jautājums par to, vai šūnu apraide nav bijusi novēlota, ir pamatots. Tāpēc ir jāizvērtē, kas ir nostrādājis, bet kas nav. "Es arī šādu izvērtējumu un pārbaudi veikšu un uzdošu veikt bruņoto spēku ietvaros, [vērtējot], kas ir tas, kas ir nostrādājis vai nav nostrādājis," solīja Sprūds.

Viņš gan arī atzina, ka šūnu apraide tiek iedarbināta, apkopjot "zināmu informācijas kopumu". Pēc viņa paustā, ir "daudz informācijas katru nakti", taču diez vai šūnu apraide būtu jāiedarbina "katru minūti". Viņš atkārtoti uzsvēra, ka notikušais tiks vērtēts un nepieciešamības gadījumā algoritmus pilnveidos.

"Šī situācija mūs norūda kopumā kā sabiedrību," atzina Siliņa. Viņas skatījumā pašvaldības šajā situācijā ir reaģējušas gana ātri, kā arī labā ziņa esot, ka nav nodarīts kaitējums Latvijas naftas rezervēm. 

Tāpat sēdē runāts arī par to, ka nepieciešamas vadlīnijas, piemēram, attiecībā uz izglītības iestādēm, lai pašvaldībām būtu lielāka brīvība rīkoties šādās situācijās.

Savukārt Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle preses konferencē sacīja, ka tiks strādāts pie informācijas aprites uzlabošanas. Savukārt iedzīvotājiem "ir laiks atvērt 112, mājaslapu, ir laiks atvērt "sargs.lv" mājaslapu" un apskatīties bukletus par rīcību šādās situācijās.

Attiecībā uz šūnapraides ziņojumiem ir jāņem vērā, ka ir sešu veidu šūnapraides ziņas:

    - Dzeltenais brīdinājums, kas ir viszemākais ziņojums un ietver notikušā aprakstu;
    - Oranžais – ar aprakstu un norādēm, kas iedzīvotājiem jādara. Šāds ziņojums izsūtīts šorīt. Šāda brīdinājuma gadījumā, kamēr nav pienācis ziņas atsaukums, ir jāievēro visas tajā ievertās norādes;
    - Sarkanais, nopietnākais, brīdinājums, kas tiek izplatīts faktiski jau kara situācijā, sauszemes spēku iebrukuma gadījumā;
    - Vēl papildus šiem ziņojumiem ir ziņojums "Pazudis bērns", ko iedzīvotāji jau arī iepriekš saņēmuši;
    - Tad seko ziņojums par apdraudējuma beigām;
    - Sestais šūnapraides ziņas veids ir mācību ziņojums, kas tiek izsūtīts mācību nolūkos, lai testētu sistēmu.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sacīja, ka par notikušo sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsti. Tā izmeklēšanas laikā arī tiks noteikta arī dronu izcelsme.

"Vairāk nekā četras stundas šūnu apraide bija spēkā, bet mēs redzējām, ka tā dzīve kūsāja, cilvēki turpināja pārvietoties ikdienas režīmā," šīrīta notikumus vērtēja Ruks.

Viņš arī informēja, ka pēc drona ietriekšanās naftas produktu rezervuārā notikuma vieta tika norobežota un ieradās eksperti.

Arī policijas priekšnieka vērtējumā informācijas apmaiņa starp dienestiem bijusi laba. Situāciju gan sarežģījis tas, ka informācija nākusi no daudziem avotiem vienlaikus, tāpēc dienestiem jāspēj tajā orientēties.

Amatpersonas preses konferencē aicināja iedzīvotājus nepakļauties sociālajos medijos izplatītām viltus ziņām, bet gan sekot līdzi valsts iestāžu oficiālajām mājaslapām un sociālo mediju kontiem.

Rēzeknes mērs Jānis Tutins uzsvēris, ka pašvaldība ir nemitīgā saziņā ar atbildīgajiem dienestiem. Tāpat viņam ir bijusi gara saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš arī esot solījis meklēt mierinājuma vārdus rēzekniešiem.

"Viss operatīvi ir atrisināts, palicis tikai iedzīvotāju uztraukums," sacīja vietējais politiķis. Pilsētas mērs uzsvēra, ka ugunsgrēks naftas bāzē ir nodzēsts. Tāpat atdzesēts blakus degušajam rezervuāram esošais rezervuārs.

Ceturtdien pēc pulksten 4 Balvu novadā, Ludzas novadā un Rēzeknes novadā tika izsūtīts šūnu apraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā. Ap pulksten 8.30 bruņotie spēki paziņoja par apdraudējuma noslēgšanos.

NBS vēstīja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti un divi nokrituši.

Arī pēc saullēkta gaisā virs Rēzeknes bija redzami un dzirdami lidaparāti, vēstīja aculiecinieki.

Iedzīvotāji ziņoja arī par trokšņiem, kas līdzinās iznīcinātāju lidojumiem.

Atgriezties atpakaļ