Maksātnespējas likums tuvplānā: kas jāzina par parādu norakstīšanu?

Vai zini, kāpēc savlaicīga kredītmaksājumu veikšana ir atbildīgas aizņemšanās stūrakmens? Tāpēc ka pat viens kavēts maksājums palielina kopējo atmaksas summu, un parādi var uzkrāties ļoti ātri. Protams, mazus parādus lietderīgāk ir samaksāt, turklāt maksātnespējas likums nemaz neparedz iespēju pasludināt maksātnespēju nelielu parādu dēļ. Taču apjomīgas parādsaistības kopā ar nespēju tās ievērot var vest vai nu pie ilgstošas un nepatīkamas parādu piedziņas, vai nu pie bankrota. Tas, kāds būs konkrētas situācijas atrisinājums, ir atkarīgs no paša parādnieka darbībām.

Ko saka maksātnespējas likums?

Maksātnespējas procedūra ir pieejama personām ar parādiem vismaz 5000 EUR lielumā, vai arī ar vismaz 10 000 EUR lieliem parādiem, ko objektīvi nevar atmaksāt viena gada laikā. Maksātnespējas likums nosaka, ka bankrota procedūra notiek šādos posmos:

● parādnieks iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas pasludināšanu;

● tiesa izskata pieteikumu un pieņem lēmumu;

● pēc lēmuma pieņemšanas tiek uzsākta bankrota procedūra un iecelts maksātnespējas administrators;

● apstājas aizdevumu procentu un soda naudas pieaugums;

● tiek sagatavots saistību dzēšanas plāns;

● parādnieks sadarbībā ar maksātnespējas administratoru sāk parādu atmaksu tiesas noteiktajā termiņā.

Te gan jāņem vērā, ka maksātnespējas likums regulē arī tādus aspektus, ka parādnieka mantas atsavināšana un pārdošana, parādnieka līdzekļu nodošana administratoram u.c. Katrā bankrota procedūra ir individuāla, tāpēc precīzu informāciju par konkrētu gadījumu jāmeklē pie maksātnespējas administratora. Un tomēr galvenā maksātnespējas atšķirība no parādu piedziņas ir iespējas saglabāt lielāku īpašuma un līdzekļu daļu un atmaksāt parādus tikai daļēji. Par to lasi vairāk raksta turpinājumā.

Kāpēc vērts izvēlēties bankrotu?

Protams, maksātnespēja ir specifisks risinājums, kas izmantojams tikai ārkārtas situācijās. Bankrota procedūra ir paredzēta tikai godprātīgiem aizņēmējiem, kuri nonākuši ilgtermiņa finanšu grūtībās, nevis tiem, kuri vēlas vienkārši norakstīt parādus. Bet, ja tiesa izlemj par labu parādniekam, maksātnespējas procesa laikā viņam ir tiesības:

● saglabāt pieeju bankas kontam;

● saglabāt divas trešdaļas no ienākumiem;

● paturēt mantu, kas būtiska ienākumu gūšanai (portatīvais dators, transportlīdzeklis u.tml.);

● veikt parādu atmaksu tikai līdz noteiktajam parādu atmaksas termiņam, pēc kura atlikusī parādu summa tiek anulēta.

Maksātnespējas likums nosaka, ka minimālā summa, kas pēc maksātnespējas pasludināšanas ir jāatmaksā kreditoriem, ir 1 728 EUR, maksimālā – 50% no kopējām parādsaistībām. Maksātnespējas izdevumiem jāpieskaita arī valsts nodevas, depozīts un administratīvie izdevumi – kopā aptuveni 2400 EUR. 

Bankrota procedūra nenozīmē, ka parādnieks tiek pilnībā atbrīvots no jebkādiem maksājumiem, taču maksātnespējas izdevumi kopumā ir mazāki nekā piespiedu parādu piedziņas izmaksas. Precīzāku informāciju par parādsaistību daļēju dzēšanu pēc bankrota skaties maksātnespējas likuma sadaļā Saistību dzēšanas procedūras norise.