Bizness

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) komercsabiedrības aizvadīto gadu noslēgušas ar aptuveni 95 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina apkopotie provizoriskie komercsabiedrību darbības rādītāji par 2017. gadu.

Kā informēja Rēzeknes SEZ pārvaldes pārstāvji, 2017.gads Rēzeknes SEZ komercsabiedrībām ir bijis stabilas izaugsmes gads. Apgrozījuma pieaugums ir vērojams lielākajā daļā Rēzeknes SEZ komercsabiedrību, daudzās no tām apgrozījums ir ievērojami pieaudzis un pat dubultojies. Lielākais apgrozījuma pieaugums pērn bijis metālapstrādes uzņēmumos SIA "Latstab" un SIA "Leax Rēzekne".

Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar akciju sabiedrību “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum) ir izstrādājusi noteikumu projektu lauku uzņēmēju un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu piešķiršanas nosacījumiem.

Aizdevumu programmas mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielināt finanšu resursu pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas vai plāno uzsākt darboties lauksaimniecības, lauku attīstības vai zivsaimniecības nozarē. Tādējādi aizdevumu programma papildinās finanšu tirgū pieejamo kredītiestāžu finansējumu, informē ZM Sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Straujupe.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) ar Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārstāvjiem vienojies par nodokļu atlaides piešķiršanu par veiktajiem ieguldījumiem, kas radušies izmaksājot atalgojumu jaunizveidotajām darbavietām, pavēstīja ministra padomniece Santa Vaļuma.

Ministrs šodien tikās ar Rēzeknes SEZ pārstāvjiem, lai pārrunātu šobrīd pieejamos atbalsta pasākumus komercsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību speciālajā ekonomiskajā zonā, un sniegtā atbalsta paplašināšanas iespējas.

Pērn strauji audzis likvidēto uzņēmumu skaits – 2017. gadā Latvijā likvidēti 16 479 uzņēmumi, kas ir par 34,78% vairāk nekā 2016. gadā. Aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielākais pēdējo 26 gadu laikā, liecina “Lursoft” apkopotā informācija.


Analizējot iemeslus likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumam, “Lursoft” secina, ka viens no faktoriem ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana – Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs no reģistriem izslēdz uzņēmumus, kuri ilgstoši neveic saimniecisko darbību.

Baiba Gulbe, projekta “Laukiem būt!” vadītāja: “Konkurss ir turpinājums apmācību ciklam, kas 2017.gada izskaņā notika 26 LLKC birojos visā Latvijā. Mācību laikā jaunie uzņēmēji apguva uzņēmējdarbības un mārketinga pamatus, attīstīja savu biznesa ideju, veica tirgus un konkurentu izpēti, kā arī finanšu aprēķinus. Līdzdalība konkursā ir likumsakarīga iespēja cīnīties par naudas balvām savu biznesa ideju īstenošanai.”

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam.

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados. 2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3 procenti.

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 7 780 pieteikumi. Uz šī gada 7.decembri pieņemti 6 106 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 59 883 240,91 eiro, informē VID.


Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 3 799 fiziskās un 3 981 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 3 065 fiziskām personām par kopējo summu   7 199 898,80  eiro, t.sk. 5 208 383,58   eiro pamatparāds, 1 721 946,73   eiro nokavējuma nauda un   269 568,49   eiro soda nauda, un 3 041 juridiskajām personām par kopējo summu –   52 683  342,11   eiro, t.sk. 42 122 383,58   eiro pamatparāds, 6 895 717,66   eiro nokavējuma nauda un   3 665 240,87   eiro soda nauda.

Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī Liepājas, Rēzeknes un Latgales speciālo ekonomisko zonu (SEZ) kapitālsabiedrībām, slēdzot līgumus par ieguldījumu veikšanu, nepieciešams likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”  normas saskaņot ar grozīto regulējumu komercdarbības atbalstam sākotnējiem ieguldījumiem, t.i., ar Komisijas regulām. 

Atbalsta pretendenti var būt sadarbības grupas, kuras veido mazie ekonomikas dalībnieki jeb sadarbības partneri, kas sniedz ar lauku tūrismu saistītus pakalpojumus.

Šogad jau ceturto gadu Valsts svētku pasākumu laikā Latgales plānošanas reģiona Attīstības padome godināja Latgales reģiona uzņēmēju gada balvas laureātus, pasniedzot apbalvojumus piecās nominācijās – Lielākais nodokļu maksātājs, Lielākais darba devējs, Sociāli atbildīgs uzņēmums, Gada lauksaimnieks un Gada jaunais komersants.

“Šī balva, ir iespēja pateikties uzņēmējiem, kas ne tikai nodrošina darba vietas reģiona iedzīvotājiem un godprātīgi maksā nodokļus, bet arī rod iespēju atbalstīt un līdzdarboties savu pašvaldību attīstībā,” uzsver Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Krāslavas novada pašvaldības vadītājs Gunārs Upenieks.

No nākamā gada Latvijā tiks ieviesta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme, un to piemēros svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm. To paredz Saeimā trešdien, 22.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.   

Samazinātā PVN likme attieksies uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet to nepiemēros, ja šie produkti būs, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti, akcentē Saeimas Preses dienests. 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma saņēmējus un citus interesentus uz semināru par labo praksi ES fondu atbalsta izmantošanā.


CFLA direktore Anita Krūmiņa: “Klientu apkalpošana un servisa nodrošināšana mums ir prioritāte. Pastāvīgi savā darbībā ievērojam principu “Konsultē vispirms”, un cenšamies klientiem sniegt visu nepieciešamo informāciju, kas noderīga projekta īstenošanā, lai kopīgiem spēkiem nodrošinātu rezultātu sasniegšanu. Semināri par labo praksi ES fondu projektu īstenošanā ir viens no veidiem, kā varam nodot aktuālo informāciju interesentiem”.

10. novembrī Lūznavas muižā notiks ikgadējā Latgales tūrisma konference. Tās laikā Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Līga Kondrāte sniegs ieskatu aizvadītajā tūrisma sezonā. LIAA Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava pastāstīs par tūrisma attīstības tendencēm.

Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības atbalsta centra komercdarbības konsultants Andris Kucins informēs par tūrisma uzņēmējdarbības vides attīstības iespējām. Vidzemes Augstskolas profesore, pētniece, Latvijas Ekonomistu asociācijas biedre Dr.oec. Agita Līviņa sniegs profesionālus padomus, kā saglabāt unikālās vērtības, tās izmantojot tūrismā un dodot iespēju nopelnīt.

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi noteikumus par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām, ko valdība otrdien, 10.oktobrī, akceptēja. Noteikumi paredz plašāku atbalsttiesīgo pasākumu sarakstu, kā arī precizē nosacījumus ES atbalsta saņemšanai.

Šā gada pavasarī ES tika pieņemti vairāki tiesību akti, kas paredzēja jaunus ražotāju organizāciju atzīšanas un atbalsta saņemšanas nosacījumus. Tādēļ noteikumi precizēti atbilstoši jaunajām ES normatīvo aktu prasībām, lai stiprinātu augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju intereses un veicinātu taisnīgāku pievienotās vērtības sadali visā piegādes ķēdē

Aktīvā tūrisma sezona tuvojas nobeigumam, klāt ir Latgales reģiona tūrisma asociācijas (LRTA) mācību un konferences laiks, informē LRTA “Ezerzeme”.

Šoreiz 25., 26. oktobrī uz  viesu māju “Zaļā sala” Rēzeknes novada Griškānu pagastā tiek aicināti kempingu speciālisti, lai divās dienās izstāstītu visu par kempingiem, — sākot ar ar tehniskiem risinājumiem un beidzot ar mūsdienīga biznesa problēmu risināšanu. 

Kopš 2015. gada nodibinājums „Lauku ekonomikas attīstībai Rēzeknes novadā” (turpmāk LEARN) īsteno dažādus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, tai skaitā organizē projektu konkursu saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai, informē Latgales plānošanas reģionā. 

Līdz šim ir notikušas divas konkursa kārtas – 2015. gadā tika iesniegti 64 pieteikumi, no kuriem atbalsts tika piešķirts 13 projektiem, savukārt, 2016. gadā no saņemtajiem 27 projektu pieteikumiem finansējumu saņēma 11 pretendenti.

Lietavu izraisīto plūdu radītie postījumi Latvijas lauksaimniekiem varētu būt nodarījuši zaudējumus 50-60 miljonu apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka, piemēram, graudkopjiem neizdosies novākt 100% ražu. Patlaban Latvijā kopumā esot novākti 80% graudu, bet uz laukiem palikuši aptuveni 20%. Tomēr situācija neesot vērtējama kā traģiska, graudu kopraža būs virs diviem miljoniem tonnu. Arī plūdos cietušie sējumi, ko izdosies novākt, būs izmantojama lopbarībai.