Rēzekne lūgs speciālu valsts dotāciju industriālā parka izveidei

22.11.2024 Lsm.lv Rēzeknes industriālo parku ar sešu miljonu eiro investīcijām paredzēts iekļaut Austrumlatvijas attīstības rīcības plānā. Ar krietni mazāku finansējumu, kā to iepriekš bija plānojusi Rēzeknes valstspilsētas dome, varētu atkal atgriezties pie Rēzeknes industriālā parka attīstības. Par to šonedēļ sprieda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija.

Projekta kopējās izmaksas aprēķinātas 5,9 miljonu eiro apmērā, no tiem 5 miljoni eiro būtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Gandrīz vienu miljonu eiro būtu nepieciešams ieguldīt no pašvaldības budžeta, kas būs sarežģīti, ņemot vērā Rēzeknes domes nestabilo finansiālo stāvokli. To atzīst Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācija, kā risinājumu saredzot speciālu valsts dotāciju Rēzeknei šāda industriālā parka īstenošanai.

Pašvaldībai ar savu daļu iesaistīties nav reāli

Rēzeknes industriālais parks bija paredzēts kā viens no nacionālas nozīmes objektiem Latgales reģionā. Tā sākotnējās izmaksas bija plānotas 14 miljoni eiro – ar pašvaldības līdzfinansējumu viena miljona eiro apmērā. Pārējo segtu Atveseļošanas fonds. Taču, atšķirībā no Daugavpils pašvaldības, jau uzsāktā ALTOP parka izveides Augšdaugavas novada Locikos un Augšdaugavas novada domes ieplānoto industriālo parku, Rēzeknes projekts ir apturēts, un tam savi iemesli.

"Augšdaugavas industriālais parks šobrīd ir procesā esošs, ar finansējumu, bet Rēzeknes industriālais parks ir tas, kurš ir startējis un arī finansējums bija piešķirts, taču diemžēl mēs to esam pazaudējuši pašvaldības iekšējās finansiālās nestabilitātes dēļ," situāciju analizēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība).

Taču Latgales apakškomisijas darba kārtībā Rēzeknes industriāla parka jautājums parādās, jo, kā stāstīja Teirumnieks, ir iespējas, kā šo projektu reanimēt, – tiesa, jau ar citu finansējuma apmēru.

"Mēs atkārtoti esam skatījuši to, ka tā sauktajā Austrumlatvijas rīcības plānā varētu atgriezties Rēzeknes industriālais parks, bet jau ar samazinātu finansējumu," viņš paskaidroja.

No 14 miljoniem finansējums Rēzeknes industriālā parka izveidei samazinātos gandrīz dubulti – līdz nepilniem 6 miljoniem eiro. Ja 5 miljonus segs Atveseļošanas fonds, Rēzeknes domei industriālā parka izveidē būtu jāiesaistās ar savu līdzfinansējuma daļu, taču tas esošajā finansiālā situācijā, pat ar saņemto valsts atbalstu 4 miljonu eiro apmērā, nav reāli, neslēpa Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītājas vietnieks Jānis Belkovskis.

Aicina deputātus izvērtēt

"Pagaidu administrācija kā ceļamaizi ir saņēmusi valsts palīdzību, lai tiktu galā ar pagājušā gada problēmām, bet šī gada situācija ir iezīmējusi zināmu problemātiku un šobrīd strādājam pie tā, lai projekts nepārsniegtu šīs izmaksas, un pašvaldības līdzfinansējums būtu 750 000 eiro robežās. Plānojot nākamā gada budžetu, mēs saprotam, ka situācija nav tāda, ka mēs varam droši paredzēt šo summu pilnā apmērā budžetā šī projekta realizācijai," situāciju izklāstīja Belkovskis.

Lai projekts būtu darbspējīgs, Rēzeknes pagaidu administrācija neizslēdza iespēju vēlreiz vērsties pēc valsts atbalsta. "Valsts pārvaldes komisijā Saeimā mēs aicinājām deputātus izvērtēt iespēju rast kādas speciālas dotācijas veidā Rēzeknei, paredzot kādu papildfinansējumu, lai varētu šo projektu iesniegt nākamā gada sākumā," teica Belkovskis.

No Latgales ievēlētie Saeimas deputāti aicinās Satiksmes ministriju iesaistīties, piemēram, dzelzceļa pievada izbūves projektā līdz industriālajam parkam, līdzīgs atbalsts nepieciešams arī topošā Augšdaugavas novada industriālajam parkam.

"Jo tās ir struktūrfondu naudas, ko var piesaistīt; ja tas būs iekļauts rīcības plānā, tad ir lielāka ietekme, un ministrijām ir jāsaprot, ka ne tikai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai jātur rūpes par reģionu, bet arī katrai no ministrijām, kuras bija iesaistītas šī plāna tapšanā," uzskata no partijas "Vienotība" ievēlētā deputāte Alīna Gendele.

Latgalē jābūt vairākiem attīstības centriem

Rēzeknes pagaidu administrācija sola, ka neļaus industriāla parka idejai nomirt, darbi un sarunas par parka izveidi ir procesā. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisiju informēja Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītājas vietnieks Belkovskis: "Lai neļautu nomirt šai idejai par industriālo zonu Rēzeknē, mēs aktīvi strādājam un runājam ar projektētājiem par izmaiņām būvniecības dokumentācijā, lai paspētu līdz februārim iesniegt šīs izmaiņas. Kopējā teritorijas platība ir ap 40 hektāriem, tā nav maza."

Latgalē jābūt vairākiem attīstības centriem, lai reģions attīstītos vienmērīgi. Tam industriālie parki ir viens no priekšnoteikumiem, sacīja Saeimas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks.

"Latgalei ir būtiski, lai ir divi attīstības centri – Rēzekne, Rēzeknes novads un Daugavpils, Augšdaugavas novads, tiem ir jābūt. Jo mēs redzam policentrisku šo Latgales teritorijas attīstību. Ja būs tikai viens attīstības centrs, tad dinamika, kas pastāv ar iedzīvotāju aizplūšanu, tikai turpināsies. Šobrīd Rēzeknes puse ir atpalicējos, bet strādāsim pie tā, lai arī šis reģions tiktu attīstīts," skaidroja Teirumnieks.

Rēzeknes industriālā parka atjaunoto projektu nepilnu 6 miljonu eiro apjomā paredzēts iekļaut Austrumlatvijas attīstības rīcības plānā, ja vien Rēzeknes pagaidu administrācijai izdosies rast šim projektam līdzfinansējumu 750 000 eiro apmērā.

Atgriezties atpakaļ