Kārtējo reizi neizdodas atrast Rēzeknes SPA centra nomnieku

02.12.2024 tv3.lv Rēzeknes pašvaldība aizvien nespēj atrast kādu, kurš būtu gatavs saimniekot jaunuzceltajā SPA centrā. Vietvarā atzīst, cik reizes izsoles jau beigušās bez rezultāta, nu jau ir pat grūti saskaitīt. Pašvaldības pagaidu administrācijā uzskata, problēmas gan meklējamas jau projekta saknē – centrs būvēts ar cerību, ka uz Rēzekni straumēm plūdīs ciemiņi no austrumiem, taču tagad nekas tāds vairs nav iesējams.

Rēzeknes SPA, kas nereti tiek piesaukts, kā viens no galvenajiem iemesliem pilsētas finansiālajām likstām, kas noveda arī pie domes atlaišanas, pabeigts un nodots ekspluatācijā ir jau kopš pavasara, taču aizvien Kovšu ezerā krastā ir kā pamests spoku kuģis, bez jebkādas dzīvības. Cik reižu jau mēģināts saimnieku ēkai atrast, pašvaldība vairs nosaukt pat nevar. Šogad vien rīkotas  vairākas izsoļu kārtas, pēdējā no tām aizvadīto nedēļu, taču visas noslēgušās vienādi.

“Jā, jākonstatē, ka kārtējā izsole rekreācijas centra nomas tiesībām beidzās bez rezultāta. Un mēs arī nebijām novērojuši, ka šajā pieteikšanās termiņā būtu kāda nopietna interese no komersantiem. Pašlaik tā būs noteikti atkārtotā trešā izsole, kur ir zemākā cena, kas iespējams,” saka Rēzeknes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs.

Izsoles sākotnējā centra nomas maksa mēnesī bija 4960 eiro, tagad tā samazināta līdz 3720 eiro. Pašvaldība kompleksu gatava iznomāt uz 30 gadiem, taču ar nosacījumiem: SPA centrā ir jāinvestē ne mazāk kā 500 000 eiro un jārada vismaz 15 jaunu darbavietu.

Vietvarā uzskata, prasības nav pārāk augstas – tās ir minimālās, lai centrs varētu sākt darbu. Kamēr nomnieka nav, 3200 kvadrātmetru plašās ēkas uzturēšanas slogs ir uz pašvaldības pleciem. Izmaksas neesot pārāk lielas, taču laikā, kad Rēzeknes finansiālā situācija aizvien nav ne tuvu izcila, šī nauda noteikti noderētu citām vajadzībām.

“Faktiski elektrība minimālā režīmā ir līdz 1000  un 4000 ir apkure. Ēka ir energoefektīva, bet tomēr mēs viņu nevaram atstāt bez ventilācijas, bez apkures, lai nodrošinātu, ka tie materiāli nebojājas un ieejot investoram, tā ēka uzreiz var sākt funkcionēt,” skaidro Orlovs.

Savukārt Rēzeknes pagaidu administrācija norāda, tas, ka tik ilgi nav izdevies atrast nevienu investoru, kurš būtu gatavs šajā ēkā strādāt, nozīmē arī to, ka sākotnējais biznesa plāns bijis nepareizs – proti, iepriekšējā Rēzeknes vadība, galvenokārt orientējās uz viesiem no austrumiem.

“Paskatoties tās prezentācijas, kas mūs te sagaidīja tajā brīdī, kad te atnācām, tur tā pozicionēšanās bija starp Maskavu, Sanktpēterburgu un Minsku, Pleskavu. Tur Latvijas, Lietuvas pilsētas netiek tik ļoti uzsvērtas šajās prezentācijās,” norāda Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Jānis Belkovskis.

Pagaidu administrācijā arī secina, acīmredzot kļūdaini iepriekšējā Rēzeknes vadība cerēja, ka kādu interesēs pliks SPA centrs. Proti, uzbūvētajā ēkā ir vairākas pirtis un baseini, telpas dažādām relaksācijas un SPA procedūrām, taču ne kafejnīcas, ne nakšņošanas iespēju tur nav. Un arī pilsētas esošais piedāvājums, ir tāds, kāds ir.

“Ja nav patstāvīgas uzturēšanas vietas blakus, kas sākotnēji arī bija plānota, projekts paliek arvien mazāk pievilcīgs. Bet nu mēs pilnīgi noteikti šobrīd nerunājam par kaut kādas viesnīcas būvniecību. Skaidrs gan ir, ka pilnīgi jāmaina stratēģija un mērķauditorija pat, kas varētu interesēties par šo objektu,” norāda Belkovskis.

Cerību atrast kādu, kam rekreācijas centrs būs interesants, pašvaldība gan vēl nav atmetusi. Plānots organizēt arī pasākumu uzņēmējiem un un potenciālajiem investoriem, klātienē izrādot SPA telpas un stāstot par tā biznesa potenciālu.

Atgriezties atpakaļ